LIVE RĪGA kampaņas pērn sekmējušas tūristu skaita pieaugumu Rīgā
Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka 2011.gadā Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par gandrīz 22%. Īpaši strauji tas palielinājies no tādām LIVE RĪGA kampaņu mērķa valstīm kā Krievija, Igaunija, Lietuva, Dānija, Somija, Vācija un Norvēģija.
“Tūristu skaita pieaugums Rīgā apliecina, ka kopš 2009.gada nogales veiktās investīcijas LIVE RĪGA reklāmas kampaņās sniedz rezultātus. Nenoliedzami, ieguldījumu viesu skaita pieaugumā ir devušas arī viesnīcas, ienākošā tūrisma ceļojumu kompānijas, aviosabiedrības un prāmju līnijas, kas paralēli LIVE RĪGA aktivitātēm ir strādājušas pie tā, lai iepazīstinātu potenciālos viesus ar Rīgu kā pievilcīgu ceļojumu galamērķi. Jāpateicas viesnīcām un restorāniem par pārdomāto cenu politiku, kas arī ir bijusi viens no motivējošiem faktoriem, lai ārvalstu tūristi izvēlētos Rīgu kā savu ceļojumu galamērķi,“ piebilst Aigars Smiltāns, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja sabiedrisko attiecību un mārketinga direktors.
CSP informācija liecina, ka viesnīcās un citās tūristu mītnēs Latvijā 2011.gadā apkalpoti 1 063 294 ārvalstu viesi, kas ir par 21% vairāk nekā 2010.gadā. Rīgā šajā laikā bija apmetušies 77% no visiem ārvalstu viesiem jeb 823 698 viesi – par gandrīz 22% vairāk nekā 2010.gadā.
Vislielākais Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojošo viesu skaita pieaugums reģistrēts no Polijas – gandrīz 40%, Krievijas – gandrīz 36%, Itālijas – 32%, ievērojami audzis tūristu skaits no Igaunijas – gandrīz 29%, Lietuvas – gandrīz 21%, Dānijas – gandrīz 19%, Somijas – gandrīz 15%, Vācijas – 14% un Norvēģijas – gandrīz 14%. Salīdzinājumā ar 2010.gadu ir novērojams arī pieaugums viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojošo viesu skaitā no Lielbritānijas – gandrīz 11% un Zviedrijas – gandrīz 3%.
No pērn Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpotajiem ārvalstu viesiem visvairāk tūristu bija no Krievijas – gandrīz 15%, Vācijas – gandrīz 11%, Somijas – gandrīz 10%, Norvēģijas – 8%, Zviedrijas un Igaunijas – gandrīz 7%, Lietuvas – 5% un Lielbritānijas – gandrīz 5%.
Visstraujākais viesnīcās nakšņojošo viesu skaita pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2010.gadā, Latvijas galvaspilsētā bija vērojams 2011.gada janvārī (par gandrīz 31%), jūnijā (par 30%), aprīlī (par 29%), novembrī (par 24%) un martā (par gandrīz 23%). Īpaši – par gandrīz 42% – pieaudzis četru zvaigžņu viesnīcās nakšņojošo ārvalstu viesu skaits.
2011.gada beigās 115 tūristu mītnēs Rīgā bija pieejamas 13 232 gultasvietu.
LIVE RĪGA 2011.gada vasaras kampaņa notika no marta vidus līdz 31.maijam 10 mērķa valstīs: Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Izraēlā, Gruzijā un Baltkrievijā. Tās laikā Rīgas reklāmas tika publicētas vairāk nekā 30 dažādos preses izdevumos, 20 interneta portālos, kā arī tika izmantotas Google un Yandex iespējas. Visplašākā vides reklāmas kampaņa notika 5 pilsētās Vācijā – Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Diseldorfā un Hamburgā – , Norvēģijas galvaspilsētā Oslo vides reklāma tika izvietota sabiedriskā transporta pieturvietās. Vides reklāma tika izvietota arī Sanktpēterburgā.
Reklāmas kampaņas ietvaros Krievijā tika īstenoti sadarbības projekti ar žurnāliem OK, Hello un InStyle, kuros tika publicēti raksti par Rīgu kā pavasara brīvdienu galamērķi. Līdzīgi sadarbības projekti veikti arī Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā ar vadošajiem nedēļas un mēneša izdevumiem, piemēram, Me Naiset Somijā, KK Norvēģijā un Ma Bra Zviedrijā. Krievijā reklāmas kampaņas ietvaros notika arī radio konkurss, kā arī tika organizēta Krievijā pazīstamu cilvēku viesošanās Rīgā, kas tika atspoguļota projekta sadarbības medijos un sociālajos tīklos.
LIVE RĪGA 2011.gada rudens/ziemas kampaņa 7 valstīs (Vācijā, Krievijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā) notika no oktobra sākuma līdz novembra beigām. Reklāmas kampaņā tika popularizētas ziemas brīvdienu un Jaunā gada sagaidīšanas iespējas Rīgā. Tās laikā reklāmas baneri bija redzami vairāk nekā 60 dažādos interneta portālos. Vides reklāmas tika izvietotas uz vairāk nekā 2000 stendiem, no kuriem lielākā daļa – Vācijā. Rīgas reklāma tika publicēta vairāk nekā 20 preses izdevumos. Zviedrijā reklāmas kampaņa notika sadarbībā ar Tallink.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk