• Tweet

Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujām tikai neliela daļa Latvijas sabiedrības atbalsta ideju par pensionēšanās vecuma palielināšanu, un, ja cilvēkiem jautātu, vai to vajadzētu sākt jau no 2014. gada, visticamāk, atbalstītāju šādām reformām būtu vēl mazāk, un ne tikai pirmspensijas vecuma ļaužu grupā.

Lai arī daudzi saprot sociālekonomiskās sakarības un ieklausās brīdinājumos par drūmo demogrāfisko situāciju un to, ka nepietiek nodokļu maksātāju, lai nosegtu pensiju izmaksas, noskaņojums pret reformām saistīts ar neuzticēšanos valsts varai, kas pieņem lēmumus.

Nav arī pietiekami daudz argumentu, kāpēc sākotnēji ieplānotā pensionēšanās vecuma celšana no 2016. gada jārealizē ātrāk – 2014. gadā. Tāpēc referendums par pensijām varētu arī izdoties.

Šonedēļ valdības komitejā izlemts, ka grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas stabilitāti ilgtermiņā, kas paredz ātrāk paaugstināt pensionēšanās vecumu, atbalstāmi un Labklājības ministrijai (LM) būs jāgatavo grozījumi pensiju likumā, kas paredz pensionēšanās vecumu – 62 gadus – pakāpeniski paaugstināt līdz 65 gadiem. Saskaņā ar LM plānu

2014. un 2015. gadā pensionēšanās vecums pieaugtu par trim mēnešiem, bet, sākot no 2016. gada, ik gadu – par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Tātad pensionēšanās vecuma paaugstināšana vistiešāk skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 1955. gada 1. jūlijam. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955. gada 1. jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, tikai sasniedzot 65 gadu vecumu.

Pirms nepilniem diviem gadiem LM jau sāka diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, pirmoreiz šo jautājumu iestrādājot 2010. gadā pieņemtajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību. Tomēr tobrīd līdz konkrētiem grozījumiem likumā nenonāca, jo priekšā stāvēja kārtējās Saeimas vēlēšanas. Koncepcijas ietvaros pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2016. gada bija atbalsts no visiem sociālajiem partneriem.

Tagad diskusijas atjaunojušās un nav tā, ka eksperti līdzīgi kā iedzīvotāji aptaujās neatbalstītu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Visi Neatkarīgajai atzīst, ka pensionēšanās vecums Latvijā ir jāpaaugstina, tomēr neapmierinātību raisa agresīvais politiskais uzstādījums – «2014. gadā vai nekad». LM atbildīgie speciālisti loģiski spēj pamatot, kāpēc pensionēšanās vecums jāpalielina, taču strupceļā un līdz referendumam šo jautājumu var novest tieši politiskie norādījumi. Tiesa, var saprast labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kasa publiski paudusi: jāizvairās no riska, ka lēmums tiks novilcināts, pašreiz ir īstais brīdis to darīt, un no šā politiskā uzstādījuma neatkāpšos. 2014. gadā paredzētas Saeimas vēlēšanas, un tāpēc būtu labi, ja visi ar pensijām saistītie jautājumi jau tiktu izlemti līdz tam.

«Vēl pērn jūlijā karsti debatējām, piekritām 2016. gadam – kā tādam, kad varētu būt beigusies krīze un uzlabojusies situācija; vai tagad mēs bez šā 2014. gada iztikt nevaram?» jautā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja vietnieks Egils Baldzēns. LM to uzskatot par mērenu soli, taču Igaunija 65 gadu pensijas vecumu sasniegs tikai 2024. gadā, Lietuva – 2026. gadā, Čehija – 2030. gadā. «Latvijas politiķu ambīcijas atkal liek skriet visiem pa priekšu, bet diemžēl atkal uz tautas un darbinieku rēķina, nerunājot par tādu jēdzienu kā sociālais miers, kas diemžēl nemitīgo pārmaiņu un reformu nomocītajai mazajai Latvijai ir tāls un nesasniedzams sapnis,» domā E. Baldzēns.

Gan arodbiedrības, gan Pašvaldību savienība, gan Pensionāru federācija uzsver, ka pašlaik, runājot par to, cik ārkārtīgi svarīgi ir celt pensionēšanās vecumu, netiek runāts par nodarbinātību, veselības aprūpi, mūžizglītību cilvēkiem, kuriem būs ilgāk jāstrādā. Cilvēki tieši pirmspensijas vecumā visbiežāk zaudē darbu, – šīs vecuma grupas īpatsvars ilgstošo bezdarbnieku vidū ir 44%.

***

Pensiju reforma paredz:

Pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem, sākot no 2014. gada:

• pa 3 mēnešiem no 2014. gada 1. janvāra un 2015. gada 1. janvāra;

• pa 6 mēnešiem no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam;

• pakāpeniski paaugstināt priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu līdz 63 gadiem.

***

Piekrītu, ka pensijas vecums manā valstī līdz 2030. gadam jāpalielina (%)

13 Latvijā

33 Vidēji ES

23 Grieķija

10 Bulgārija

36 Itālija

53 Īrija

21 Spānija

7 Rumānija

20 Portugāle

14 Slovākija

19 Lietuva

45 Slovēnija

22 Kipra

20 Ungārija

51 Lielbritānija

31 Malta

20 Igaunija

36 Polija

19 Čehija

36 Francija

58 Dānija

55 Nīderlande

40 Luksemburga

43 Beļģija

32 Somija

38 Zviedrija

49 Austrija

27 Vācija

Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai vidēji Eiropas Savienībā NEPIEKRĪT 60%

Avots: nra.lv /Inga Paparde