LTA: Kases aparātu reforma rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) tikšanās ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) vadību par nodokļu administrēšanu tirdzniecības nozari, kā arī par aktuālāko elektronisko ierīču un iekārtu jomā, saņemts atbalsts saprātīgākas kases aparātu reformas ieviešanas procedūrai.
Kā informē LTA prezidents Henriks Danušēvičs, savu nostāju attiecībā pret uzņēmējiem VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule raksturoja balstoties uz šā gada 15.jūnijā parakstītā memoranda Konsultē vispirms principiem – maksimāli likt uzsvaru uz padomu sniegšanu un atbalstu saviem klientiem. Saprotamāks arī kļuvis daudzkārt apspriestās kasu reformas process un ar to saistītās prasības. Uzskaitīti visi konkrētie modeļi – elektroniskās ierīces un iekārtas, kas ir saņēmušas atbilstības apliecinājumu vai, kuras var pielāgot jaunajām tehniskajām prasībām.
Tāpat atsevišķi izdalītas elektroniskās ierīces un iekārtas, kas vairs nav pielāgojamas. Katrs uzņēmums, pēc VID izstrādātā saraksta ar kases aparātu modeļiem, var secināt, kuras no uzņēmumā lietotajām ierīcēm varēs pielāgot jaunajām prasībām un kuras nē. Tiem, kuriem jau ir aparāti, kas saskaņā ar prasībām būs derīgi arī turpmāk, jāgaida to sertificēšana. Savukārt pārējiem jāseko VID informācijai, kad iestāsies brīdis aparāta maiņai. Katrā ziņā uzņēmumi, kas ir LTA dalībnieki, saņem aktuālo informāciju un var saprātīgi reaģēt arī attiecībā uz kases aparātu reformā paredzēto.
Pēc VID sagatavotās analīzes par tirdzniecības nozari skaitļos un faktos, rādītāji liecināja par labu LTA apvienotiem tirdzniecības uzņēmumiem pretstatā pārējiem. Vienīgie rādītāji ar “mīnusu” bija, salīdzinot mazo un vidējo tirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu ar dominējošiem tirgotājiem, jo LTA biedru deklarētais apgrozījums miljonos eiro atpaliek no lielo uzņēmumu rādītājiem. Tas savukārt ir rezultāts valsts atbalsta politikai globāliem uzņēmumiem (nodokļu atlaides, neierobežota attīstība, atbalsts infrastruktūras izveidei) pretstatā mazajiem un vidējiem, tai skaitā vietējiem uzņēmumiem, kuriem pat liedz atbalstu profesionālai apmācībai par labu tirgus līderiem.
LTA vienmēr ir iestājusies par tirgotāju interesēm, par godīgu tirdzniecību un mūsdienīgām, patiesi efektīvām kontroles metodēm un saprātīgām prasībām no valsts puses.
Trešdien, 28. jūnijā, LTA prezidents Henriks Danusēvičs Briselē tiksies ar Eiropas Komisijas Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu, un apspriedīs LTA sūdzības izskatīšanas gaitu.
Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tā piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 tūkstošiem eiro. Peldbaseina kases sistēmu sertifikācija ap 20 tūkstošiem eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk kā divarpus reizes dārgāks nekā tāds pats modelis ārpus Latvijas. Sadārdzinās ne tikai sertifikācijas dēļ, bet arī apkalpošana. Tā piemēram, turpmāk viena tirdzniecības automāta apkalpošana maksās trīsarpus reizes dārgāk nekā līdz šim (no 30 uz 100 eiro par viena automāta plombēšanu). Klāt nāks arī transporta izmaksas, jo vairs nedrīkstēs maksājuma reģistrācijas bloku vest pie servisa meistara, bet jāved viss automāts. Sadzīvē varētu salīdzināt ar gāzes plīti – līdz šim plombēja tikai skaitītāju, tagad jāplombē skaitītājs ar visu plīti un gāzes padeves caurulēm.
Pie tam Zviedrijā, kur arī ieviesa līdzīgas prasības kases aparātiem 2006.gadā (tikai BEZ sertifikācijas), konkurences uzraudzības iestāde atzina, ka šāda reforma nebija efektīva. Latvijā šobrīd ieviestais risinājums sadzīvē salīdzināms ar aizliegumu lietot mūsdienīgus viedtālruņus, izmantojot tikai 2006.gadā izplatītos tālruņu modeļus.
LTA ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un simts reizes lētākus kontroles mehānismus. Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības “reformas” principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos.
Vēl par tēmu:
Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālāk