LTA: Kases aparātu reforma rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) tikšanās ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) vadību par nodokļu administrēšanu tirdzniecības nozari, kā arī par aktuālāko elektronisko ierīču un iekārtu jomā, saņemts atbalsts saprātīgākas kases aparātu reformas ieviešanas procedūrai.
Kā informē LTA prezidents Henriks Danušēvičs, savu nostāju attiecībā pret uzņēmējiem VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule raksturoja balstoties uz šā gada 15.jūnijā parakstītā memoranda Konsultē vispirms principiem – maksimāli likt uzsvaru uz padomu sniegšanu un atbalstu saviem klientiem. Saprotamāks arī kļuvis daudzkārt apspriestās kasu reformas process un ar to saistītās prasības. Uzskaitīti visi konkrētie modeļi – elektroniskās ierīces un iekārtas, kas ir saņēmušas atbilstības apliecinājumu vai, kuras var pielāgot jaunajām tehniskajām prasībām.
Tāpat atsevišķi izdalītas elektroniskās ierīces un iekārtas, kas vairs nav pielāgojamas. Katrs uzņēmums, pēc VID izstrādātā saraksta ar kases aparātu modeļiem, var secināt, kuras no uzņēmumā lietotajām ierīcēm varēs pielāgot jaunajām prasībām un kuras nē. Tiem, kuriem jau ir aparāti, kas saskaņā ar prasībām būs derīgi arī turpmāk, jāgaida to sertificēšana. Savukārt pārējiem jāseko VID informācijai, kad iestāsies brīdis aparāta maiņai. Katrā ziņā uzņēmumi, kas ir LTA dalībnieki, saņem aktuālo informāciju un var saprātīgi reaģēt arī attiecībā uz kases aparātu reformā paredzēto.
Pēc VID sagatavotās analīzes par tirdzniecības nozari skaitļos un faktos, rādītāji liecināja par labu LTA apvienotiem tirdzniecības uzņēmumiem pretstatā pārējiem. Vienīgie rādītāji ar “mīnusu” bija, salīdzinot mazo un vidējo tirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu ar dominējošiem tirgotājiem, jo LTA biedru deklarētais apgrozījums miljonos eiro atpaliek no lielo uzņēmumu rādītājiem. Tas savukārt ir rezultāts valsts atbalsta politikai globāliem uzņēmumiem (nodokļu atlaides, neierobežota attīstība, atbalsts infrastruktūras izveidei) pretstatā mazajiem un vidējiem, tai skaitā vietējiem uzņēmumiem, kuriem pat liedz atbalstu profesionālai apmācībai par labu tirgus līderiem.
LTA vienmēr ir iestājusies par tirgotāju interesēm, par godīgu tirdzniecību un mūsdienīgām, patiesi efektīvām kontroles metodēm un saprātīgām prasībām no valsts puses.
Trešdien, 28. jūnijā, LTA prezidents Henriks Danusēvičs Briselē tiksies ar Eiropas Komisijas Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu, un apspriedīs LTA sūdzības izskatīšanas gaitu.
Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tā piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 tūkstošiem eiro. Peldbaseina kases sistēmu sertifikācija ap 20 tūkstošiem eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk kā divarpus reizes dārgāks nekā tāds pats modelis ārpus Latvijas. Sadārdzinās ne tikai sertifikācijas dēļ, bet arī apkalpošana. Tā piemēram, turpmāk viena tirdzniecības automāta apkalpošana maksās trīsarpus reizes dārgāk nekā līdz šim (no 30 uz 100 eiro par viena automāta plombēšanu). Klāt nāks arī transporta izmaksas, jo vairs nedrīkstēs maksājuma reģistrācijas bloku vest pie servisa meistara, bet jāved viss automāts. Sadzīvē varētu salīdzināt ar gāzes plīti – līdz šim plombēja tikai skaitītāju, tagad jāplombē skaitītājs ar visu plīti un gāzes padeves caurulēm.
Pie tam Zviedrijā, kur arī ieviesa līdzīgas prasības kases aparātiem 2006.gadā (tikai BEZ sertifikācijas), konkurences uzraudzības iestāde atzina, ka šāda reforma nebija efektīva. Latvijā šobrīd ieviestais risinājums sadzīvē salīdzināms ar aizliegumu lietot mūsdienīgus viedtālruņus, izmantojot tikai 2006.gadā izplatītos tālruņu modeļus.
LTA ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un simts reizes lētākus kontroles mehānismus. Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības “reformas” principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos.
Vēl par tēmu:
Eirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālāk