• Tweet

Zatlera Reformu partijas pārstāvju aktivitātes ostu likumdošanas revīzijas virzienā ne vienam vien Latvijā raisa jautājumus par politiķu patiesajiem nolūkiem. Ventspils mērs, ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs skaidro, ka aiz vēlmes grozīt ostu likumdošanu un demagoģiskās politiķu retorikas slēpjas zalteriešu nodomi privatizēt divas lielākās Latvijas ostas.

– Kā jūs vērtējat faktu, ka jautājumā par ostām kā lielāko ekspertu Saeima uzaicina sabiedrisku organizāciju, kuru dibinājuši ASV investori – Amerikas Tirdzniecības palātu?

– Teikšu godīgi – neviens amerikāņu investors, ne liels, ne mazs, ne labs, ne slikts, ne ar labu, ne sliktu reputāciju Ventspils brīvostā, Ventspils pilsētā par iespējamām investīcijām, par biznesa attīstību nekad mūžā nav pat interesējies. Nav interesējušies, pat paņemot bukletu, paņemot kompaktdisku. Neviens, nekad mūžā. ASV Tirdzniecības palāta nekad mūžā nav viesojusies Ventspils brīvostā. Pie mums ir bijuši ķīnieši un indieši, pie mums ir bijuši arābi un vairāki desmiti no Eiropas valstīm, pie mums ir bijuši pat no Āfrikas un Austrālijas, bet no Amerikas Savienotajām Valstīm – nekad un neviens. ASV Tirdzniecības palāta nav bijusi pat tuvumā Ventspils brīvostai. Viņi neko nezina un nesaprot no Ventspils brīvostas. Šajā gadījumā ASV Tirdzniecības palāta uzstājas kā starpnieks starp velkoņu kompāniju PKL, kas skaitās igauņu kompānija, un Valdi Zatleru. PKL nevar iegūt monopolstāvokli Rīgas brīvostā, viņiem neļauj izkropļot konkurences vidi velkoņu pakalpojumos Rīgas brīvostā. Te visiem redzams, kā no šā maisa izlien Zatlera partijas sponsoru īlens. Lai noslēptu, ka tās ir kompānijas PKL intereses, uzstājas ASV Tirdzniecības palāta, kuras nosaukums labi skan. PKL interesē tikai Rīga, jo Ventspilī brīvosta nenodarbojas ar velkoņu pakalpojumiem.

Ir arī otrs stāsts šai sakarā. Zatlera partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis pieļauj akcionēt jeb, citiem vārdiem, privatizēt Ventspils un Rīgas brīvostas.

– No ASV Tirdzniecības palātas tik tiešām izskanēja priekšlikums, ka brīvostu akcijas vajadzētu kotēt biržās. Vai tad ASV brīvostu akcijas arī kotējas biržās?

– Dombrovskim jautāja, vai ASV Tirdzniecības palātas priekšlikumi nenozīmē ostu privatizāciju. Viņš atbildēja: visas lietas ir diskutējamas. Tātad, citiem vārdiem, zatlerieši reformu aizsegā, iespējams, jau ir vienojušies, kam pārdot vai privatizēt Ventspils un Rīgas brīvostas. Turklāt nav runa par termināļiem. Runa ir par brīvostu zemēm, kuģošanas kanālu, visām piestātnēm, laukumiem, pievadceļiem, navigācijas zīmēm, kapteiņa dienestu, loču dienestu utt.

– Ideja privatizēt tādas nacionālās bagātības kā ostas līdz šim pat ļaunākajiem politikāņiem prātā nebija ienākusi.

– Ostas ir ne tikai nacionālā bagātība, bet stratēģiskā infrastruktūra. Brīvosta ar kravu kraušanu nenodarbojas. Brīvosta nodrošina kuģošanas kanāla parametrus: dziļumu un platumu, piestātnes, nodrošina navigācijas zīmes, kapteiņa dienesta un loča pakalpojumus, izīrē valstij un pašvaldībai piederošas zemes. Pati brīvosta nevienu tonnu nepārkrauj. Visi termināļi ir privāti. Te nav runa par privāto termināļu privatizāciju, bet gan par valsts infrastruktūras privatizāciju. Tas, ko šobrīd plāno darīt Zatlers, Vjačeslavs Dombrovskis un citi Zatlera darboņi, ir noziegums. Paraudzīsimies, kurš vēl uzstājas par to, ka ostās vajadzīgas reformas. Tā ir Ventspils nafta.

– Kādēļ pēkšņi kļuvusi slikta Ventspils brīvostas pārvalde?

– Brīvostas pārvalde ne ar ko nav slikta. Slikta ir Ventspils pilsētas dome, jo tā prasa, lai bagātā kompānija Vitol uzstādītu uz naftas pārkraušanas muliņiem šo produktu tvaiku savākšanas iekārtas.

– Vai tad līdz šim tādas nav bijušas?

– Pirms trīsdesmit gadiem vēl padomju laikā tādas tika uzstādītas, lai savāktu akrila nitrila tvaikus. Tādas iekārtas pirms sešiem gadiem uzstādīja Vental terminālis, lai savāktu naftas produktu tvaikus. Tā ir normāla vispārpieņemta prakse civilizētā Eiropā. Protams, šiem nolūkiem jāiztērē viens otrs miljons dolāru, ko kolonizatoriski domājošie biznesmeņi, kuri uz Latvijas iedzīvotājiem raugās kā uz kolonijas aborigēniem, atsakās tērēt. Kad pūš ziemeļrietumu vai rietumu vēji un tiek krauts kuģis ar naftas produktiem, pilsētā parādās smaka. Ja smaka bija pieciešama tad, kad šīs savākšanas tehnoloģijas atradās savas attīstības sākuma stadijā pirms divdesmit gadiem, tad šobrīd tas ir absolūti nepieņemami. Lai neprasītu uzstādīt savākšanas iekārtas, esot jāreformē Ventspils brīvostas pārvalde un no tās jāpadzen Ventspils pašvaldība, jo tā aizstāv Ventspils pilsētas iedzīvotāju intereses un būtībā arī paša termināļa intereses, jo no naftas produktiem savāktie tvaiki ir pārdodami.

– Kurš vēl ir ieinteresēts mainīt ostu likumu?

– Nākamais, kurš stāv un krīt par to, lai tiktu no ostas valdes padzīta Ventspils dome, ir kazahi. Būvējot graudu termināli, viņi pašvaldībai un brīvostai svēti solīja, ka graudu iekraušanas sistēma būs slēgta un tur nekādu putekļu nebūs. Diemžēl tie visi izrādījās meli. Putekļi ir. Valsts vides dienests uz to nez kādēļ raugās caur pirkstiem, bet iedzīvotāji pret to protestē. Pašvaldība nostājas iedzīvotāju pusē un nepiekrīt, ka graudu terminālis būvē otro kārtu. Pašvaldība prasa, lai vispirms novērš putēšanu esošajā terminālī. Kazahi saka – mums Astanā putekļu nav, un mūs jūsu problēmas neinteresē. Mēs sakām – mūs mūsu problēmas interesē.

Visbeidzot, Zatlera partijā uz Saeimas deputāta krēsliem pretendēja 115 cilvēki. Tādi politiskie darboņi kā Sandra Sondore-Kukule un Aivis Landmanis neguva pilsoņu atbalstu. Taču viņi ir vieni no partijas lokomotīvēm, īpaši pietuvinātie Zatleram. Zatlera pienākums ir nodrošināt viņus ar darbu. Valstij šobrīd ir četras vietas Ventspils brīvostas valdē – Ekonomikas, Vides un reģionālās attīstības, Satiksmes un Finanšu ministrijas vietas. Zatleriešiem ir variants izmest no valdes locekļa amata Antonu Vjatera kungu, kurš ir Latvijas jūrnieku asociācijas prezidents un visu mūžu bijis saistīts ar jūru. Viņa vietā plāno ielikt it kā ar jūru vēl vairāk saistītos Sandru Kukuli vai Landmani.

– Ja jums nāksies izdarīt izvēli, ko labprātāk jūs redzētu Ventspils brīvostas valdē – Sandru Sondori-Kukuli vai Landmani?

– Labprātāk skaistu sievieti, jo mana orientācija ir tāda. Varbūt kādu laiku pastrādās un viss būs labi.

Otrs variants – jāmet ārā Vilis Avotiņš. Bet Avotiņš ir Latvijas valsts vides dienesta vadītājs. Tādēļ viņa atrašanās Ventspils brīvostas valdē ir gana loģiska. Kad ir runa par vides jautājumiem, viņš ir speciālists. Tas nav diskutējams jautājums. Viņa viedoklis ir izšķirošs. Tā kā viņus abus izmest uz ielas neizskatītos īpaši labi, tiek piedāvāts atņemt pašvaldībām četras vietas valdē, jo it kā Ventspils pilsētai ar brīvostu neesot nekāda sakara un tas nekas, ka brīvosta aizņem 45% no pilsētas teritorijas. Līdz ar ko valdē atbrīvojas šīs četras vietas – tur var ielikt Landmani, Kukuli un vēl dažus zatleriešus. Cilvēcīgi jau tas ir saprotams, bet no pilsoniskās sabiedrības viedokļa – nē.

– Varbūt biznesam tā būs tomēr labāk, jo viņiem ventspilnieku problēmas nerūpēs?

– Tad viņi, sēžot Rīgā, Brīvības ielā, Valdemāra ielā, vai Ādažos, lems par Ventspils brīvostas jautājumiem ātri, kompetenti un taisnīgi. Interesanti – ASV Tirdzniecības palāta saka, ka visām brīvostas sēdēm jābūt atklātām un visiem lēmumiem jābūt publicētiem internetā. Mēs izanalizējām, vai tāda kārtība ir arī konkurentu ostās, piemēram, ASV ostās, Tallinā, Klaipēdā, Roterdamā.

Ņujorkas ostā ir īpaši pateikts, ka jebkuri lēmumi, kas ir komerciāla rakstura, ir konfidenciāli un neviens no malas tajās sēdēs, kurās pieņem šādus lēmumus, nevar piedalīties. Tallinas ostai pat brīvostas nolikums nav publiski pieejams, visas sēdes ir slēgtas un nekādi lēmumi nav publiski pieejami. Klaipēdā – tas pats, Roterdamā – tas pats, un visās pārējās ostās – tas pats. Citiem vārdiem, lai iedragātu Latvijas ostu un brīvo ekonomisko zonu konkurētspēju, šie sprukstiņi zem ASV Tirdzniecības palātas izkārtnes cenšas nostādīt Latvijas ostas un brīvās ekonomiskās zonas absolūti neizdevīgos konkurences apstākļos, salīdzinot ar konkurējošām ostām. Tā ir Latvijas nacionālo interešu nodevība.

– Vai tad valdības locekļiem nav pieejami brīvostu valžu sēžu materiāli?

– Četriem ministriem brīvostu valdēs ir savi personīgie pārstāvji. Tā pašreizējā retorika ir tik nožēlojama, cik nožēlojama nekad nav bijusi. Ja kādreiz bīdīja brīvostas valdē Ojāru Grinbergu, lai izkārtotu partijas Jaunais laiks Ventspils nodaļas vadītājam darbu, tad uz šā fona tas, ko dara Zatlers un viņa kompānija – tas jau ir noziegums. Salīdzinot ar zatleriešiem, Jaunais laiks bija eņģeļi, kuriem uz viena spārna uzkritusi maza darvas pilīte.

Ne ministrs Aivis Ronis, ne premjers Valdis Dombroskis nav tik dumji, lai nesaprastu, kas notiek. Viņi nevēlas, lai ar viņu rokām tiktu pieņemti šauram interešu lokam atbilstoši pretvalstiski, pret sabiedrības interesēm vērsti lēmumi.

– Bet vai jūs aizvien vēl gaidāt, ka ASV investori tomēr parādīsies Ventspils brīvostā?

– Mēs apejamies ar katru investoru kā pieredzējis vīrietis ar nevainīgu meiteni. Bet mēs nevaram piekrist, ka tiek ignorētas Ventspils pilsētas iedzīvotāju intereses un ka, dzenoties pēc superpeļņas, tiek pasliktināta ventspilnieku dzīves vide un kvalitāte. Tas mums nav pieņemami, tam mēs nepiekrītam un arī nepiekritīsim. Varbūt Ventspils domē ievēlēs kādus citus. Viņi varbūt piekritīs, bet tad tas jau būs cits stāsts. Mēs uzskatām, ka ventspilniekiem jāvirzās uz aizvien labāku dzīves kvalitāti.

– Vai skaidrojums, kādēļ tieši ASV investori nenāk uz Latviju, varētu būt saistīts ar vienošanos starp ASV un Krieviju par interešu sfēru sadali?

– Nē. Mēs neesam iekļauti ASV atbalsta programmās. Mēs no ASV ekonomiskās politikas viedokļa vispār neeksistējam. Pie mums viesojās NATO ģenerālsekretārs Rasmusens. Es viņam stāstīju – kad bija Varšavas pakts, 7% no Latvijas IKP deva militāri rūpnieciskais komplekss. Tagad, kad esam NATO, mēs militāri rūpnieciskajam kompleksam saražojam 0% no IKP. Jautāju – kāpēc? Viņš jau uz to neatbildēja. Komunistu režīms savulaik vairāk uzticējās Latvijai nekā tagad NATO.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs