• Tweet

Tikko rasts risinājums ieilgušajai veselības aprūpes finansēšanas problēmai, kā tiek runāts arī par iespēju būtiski pārskatīt nodokļu reformu, ieviešot progresīvo ienākuma nodokli.

Pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, valdību veidojošās partijas ceturtdien beidzot izlēmušas par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.

Pašlaik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme, ko maksā darba devējs, ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%. Valdības veidojošās partijas lēmušas par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, kas ļaus iegūt 70 – 80 miljonus eiro. Lai izvestu veselības aprūpes nozari no krīzes, nepieciešami 200 miljoni eiro, un vēl aptuveni 120 miljonus eiro plānots iegūt uz budžeta deficīta rēķina.

Līdz galam neatrisināts palicis jautājums, kā jaunizveidotajā veselības apdrošināšanas sistēmā iesaistīt visus strādājošos. Tiek klāstīts, ka tiem, kas nemaksā sociālo nodokli, būs iespēja saņemt valsts veselības apdrošināšanu, maksājot kādu fiksēto summu, par kuras apmēru gan pašlaik vēl nav spriests. Šī maksa varētu būt 4 – 5 eiro mēnesī iepriekš pieminēto 20 eiro vietā. No šiem maksājumiem valdība cer iegūt vēl aptuveni 20 miljonus.

Budžeta deficīta neaiztikšana gan nozīmē, ka reformu paredzēts pārveidot- šobrīd nākamais karstākais jautājums ir progresīvās ienākumu nodokļu likmes noteikšana.

Sākotnējais piedāvājums paredzēja, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 23 līdz 20% tiks samazināts teju visām algu grupām, taču šobrīd politiķi to sliecas atbalstīt mazajām algām, kamēr vidējiem ienākumiem likme varētu nemainīties.

“Bez koalīcijas vienbalsīga atbalsta reformu likumprojektu netiks virzīt uz priekšu. Līdz ar to, ja pret kādu no piedāvājumiem kāds no koalīcijas partneriem iebilst, tas netiks virzīts uz Saeimu,” atgādināja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Attiecībā uz IIN progresivitāti koalīcijas partneri vēl sagaida Finanšu ministrijas aprēķinus, lai turpinātu diskusijas.

Balstoties uz pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.

Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību.

Foto: Saeimas kanceleja