• Tweet

Tā kā Eiropas Savienības (ES) institūciju kuluāros jau notiek aktīvas diskusijas par nākotnes kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada, arī Latvijā jau notiek viedokļu apmaiņa starp Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācijām, lai vienotos par kopīgu prioritāšu izvirzīšanu.

Arī COPA-COGECA, kas ir lielākā ES saimniecību lobija organizācija un kuras biedrs ir arī LOSP, ir pieņēmusi savu pozīciju par KLP nākotni kā galveno argumentu minot aicinājumu Eiropas Komisijai palielināt budžeta apjomu nākotnes KLP, to pamatojot ar finanšu, ekonomiskajām grūtībām, ar kurām lauksaimniekiem pēdējos gados bijis jāsaskaras, tajā skaitā pildot papildus prasības. Līdzīgs ir arī LOSP viedoklis, ir jāsaglabā pietiekoši liels KLP finansējums, lai risinātu esošos un sagaidāmos izaicinājumus.

“Turklāt viena no galvenajām LOSP prasībām par KLP nākotni ir tiešo maksājumu izlīdzināšana. LOSP uzskata, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs un jānovērš tiešo maksājumu atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm jau pašā finanšu perioda sākumā. Tiešo maksājumu izlīdzināšanu vairs nevar vilkt garumā, kā tas notiek šajā 2014.-2020. finanšu periodā, graujot mūsu lauksaimnieku konkurētspēju ES vienotajā tirgū,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Raugoties nākotnē, LOSP uzskata, ka ir arī citi tikpat svarīgi jautājumi, kuri būtu jāatrisina KLP. Viens no problēmjautājumiem ir zaļināšanas prasība par ilggadīgo zālāju saglabāšanu. LOSP uzskata, ka tā diskriminē lopkopības saimniecības, tādēļ jau tagad būtu jālabo KLP nosacījumi par ilggadīgo zālāju saglabāšanu un būtu jāpiedāvā saprātīgi risinājumi zaļināšanas prasībai par ilggadīgo zālāju saglabāšanu.

Šobrīd zaļināšanā ir noteikta prasība, kas ierobežo lopkopības saimniecības plānot savu darbību ilgtermiņā un pielāgot saimniecisko darbību, kas īpaši svarīgi situācijās, kad saimniecība meklē veidus, kā mazināt tirgus krīzes radītās sekas.

Zaļināšanas prasības paredz, ka deklarēto ilggadīgo zālāju platības īpatsvars attiecībā pret kopējo lauksaimnieku deklarēto lauksaimniecības zemi valstī nesamazinās par vairāk nekā 5% salīdzinājumā ar references noteikto vērtību. Ja valsts līmenī konstatēs noteiktās attiecības samazinājumu, un ilggadīgo zālāju platības būs mazākas kā references platība, tad saimniecībām, kuras ilggadīgos zālājus būs uzarušas citiem lauksaimniecības mērķiem, liks pārveidot noteiktu daļu zemes atpakaļ par ilggadīgajiem zālājiem.

Lai gan 2016.gadā nebija konstatēts ilggadīgo zālāju samazinājums, tomēr lopkopības saimniecības izjūt nepārtrauktu stresu sakarā ar šādām prasībām un uzskata, ka KLP diskriminē lopkopības saimniecības. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas ierobežojumi uzliek ilgtermiņa saistības un ierobežojumus lopkopības lauksaimniekiem, ierobežojot lēmumu pieņemšanu par saimniecības specializāciju maiņu, turklāt ilggadīgo zālāju saglabāšanas nosacījumi negatīvi ietekmē zemes tirgus vērtību un jebkādus darījumus ar šo zemi. Ilggadīgo zālāju prasības ir diskriminējošas, lopkopības saimniecības tiek diskriminētas salīdzinot ar citām nozarēm, jo prasības ir sasaistītas ar īpašumu (tās pazemina vērtību, ierobežo rīcības iespējas, netiešā veidā zemei ir uzlikts apgrūtinājums).

Foto: SonnyLeroy/https://pixabay.com/en/users/SonnyLeroy-5063786/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/