Poikāns: Saskaņa un ZZS uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Saeima šonedēļ atbalstīja rosinājumu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma izslēgt normu, ka līdz ar valsts iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu ir jāpublicē arī to vārdi un uzvārdi. Deputāti nevēlas, lai tauta zina, cik viņi pelna.
No likuma tiks svītrota norma, ka iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un un izmaksātā atalgojuma summu. Plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Saeimai par šo likumprojektu vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.
Par šo Saeimas paveikto savas pārdomas facebook pauž Ilmārs Poikāns, kas pazīstams arī kā “Neo”.
„7 gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek iznīcināts. Pēc manas apcietināšanas Neo lietā 2010. gada 13. maijā Saeima grozīja Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pievienojot 92. panta 2. daļu par amatpersonām izmaksātā atalgojuma ikmēneša publicēšanu iestāžu mājaslapās. 2017. gada 11. maijā Saeima šim atklātības principam pārvilka pāri treknu svītru un izmeta šo daudziem tik traucējošo panta daļu ārā.
Jāatzīmē “teicami” tika izspēlēta kombinācija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bijušā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas partijas organizatoriskā un kadru darba nodaļas valsts un sabiedrisko organizāciju sektora vadītāja Sergeja Dolgopolova vadībā:
Komisija noraida Inta Dāldera priekšlikumus par tālāku atklātības un caurspīdīguma principu paplašināšanu valsts pārvaldē, publicējot ne tikai amatpersonu, bet visu valsts iestāžu darbinieku atalgojumus. Tas izceltu gaismā tos darboņus un “šoferu dēlus un meitas”, kas pašlaik sabiedrībai “neredzami”, jo nav amatpersonas, mierīgi šeptējas valsts iestādēs – vienā vai vairākās.
Komisija atbalsta priekšlikumu vispār izmest ārā 92. panta 2. daļu par amatpersonu atalgojuma publicēšanu.
Atrunas, ka kaut kas līdzīgs būšot Vienotā atalgojuma likumā un MK noteikumos, neiztur kritiku. Šeit ir runa par vispārēju atklātības principu valsts pārvaldes iekārtā. Kur gan citur būt šim principam, ja ne Valsts pārvaldes iekārtas likumā? Bet MK noteikumi vispār ir par kārtu zemāks veidojums, salīdzinot ar likumu.
Lūk, varoņi, kuri pelnījuši, lai viņus atceras. Balsojums par 92. panta 2. daļas izmešanu (6. priekšlikums) (PAR – nozīmē neko nepubliskot, nevajag atklātību):
http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/5B221EF70408A991C225811D0078DB3C?OpenDocument
P.S. Atsevišķi “sveicieni” tiem, kuri bija reģistrējušies, bet nebalsoja, pēc būtības balsojot PAR, lai nebūtu jāpublisko atalgojums. Ja viņi būtu nobalsojuši PRET, tad šāda cūcība nebūtu izgājusi cauri,” raksta I. Poikāns.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālāk