• Tweet

Pagājušajā nedēļā savu priekšvēlēšanu programmu nākamajiem četriem gadiem Rīgas pašvaldībā izziņoja astoņus gadus pie varas esošā partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienība. Lielākā daļa no gaidāmajiem labumiem jau bija solīti iepriekš, taču ideja veidot savas aptiekas, lai vēlētāji saņemtu lētākus medikamentus ir jaunums. Solījums radies kā pretreakcija nu jau atmestajai valdības idejai atteikties no samazinātā pievienotās vērtības nodokļa zālēm, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Paziņojums par pašvaldības aptiekām ir pārsteigumu konkurences uzraugiem un domes biznesa partneriem – pašvaldības slimnīcās un poliklīnikās strādājošajām aptiekām. Pašvaldības aptieku izveidošana būtu pretrunā ar valsts pārvaldes iekārtas likumu un konkurences principiem.

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienība publiskoja savus plānus, ko pēc vēlēšanām uzlabos Rīgas pašvaldībā. Papildu jau dzirdētajiem solījumiem par bezmaksas skolēnu ēdināšanu un ielu remontiem, šoreiz Nils Ušakovs pārsteidza ar jaunu sociālu ieceri. Pašvaldība lauzīšoties aptieku biznesā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norāda: “Un pēdējais punkts, pēdējā sadaļa no programmas, ko mēs piedāvājam rīdziniekiem uz nākamajiem četriem gadiem, ir pavisam jauna programma. Tas ir – pašvaldības aptieku izveidošana. Ārstniecības iestādēs, kas pieder Rīgas domei, Pirmā slimnīca, iespējams, Otrā slimnīca, Dzemdību nams, poliklīnikas, kas ir apvienotas Veselības centrā. ”

Šobrīd Rīgā zāles tirgo vairāk nekā 300 aptiekās. Tas ir krietni vairāk, nekā pilsētai būtu nepieciešams. Konkurence ir liela, tomēr farmaceiti un lielās aptieku ķēdes gatavas atvērt arvien jaunas tirgotavas. Farmācijas likumā noteikti ierobežojumi, cik tālu aptiekas var atrasties cita no citas un kādam jābūt iedzīvotāju skaitam uz vienu aptieku. Ir strikti nosacījumi zāļu ražotājiem, vairumtirgotājiem un aptiekām. Ir noteiktas maksimālās zāļu mazumtirdzniecības cenas, aptieku aprīkojums un kvalifikācijas prasības personālam, aptieku vadītājiem un īpašniekiem. Tam seko līdzi Zāļu valsts aģentūra, kas lemj – piešķirt vai nepiešķirt licenci jaunai aptiekai. Pašvaldība par aptiekas īpašnieku var kļūt tikai vienā gadījumā – ja attiecīgajā apdzīvotajā vietā neviens komersants nevēlas tirgot zāles. Rīgā šādas problēmas nav.

ZVA Farmaceitiskās darbības uzņēmumu licencēšanas nodaļas vecākais eksperts Andris Romanovs stāsta, ka Rīgā ir pieļaujamo aptieku skaits pārsniegts par pusi. Iespējams, ka var atrasts kādas mazāk apdzīvotas teritorijas, kur 3 kilometru rādiusā Rīgā nav aptieku, piemēram, Spilves pļavas, vai Mežaparks kaut kur pie Ķīšezera.

Ja pašvaldība atrastu kādu vietu, kur aptieku varētu iespiest, tai vispirms būtu jāsludina konkurss privātajiem aptieķniekiem. Ja nevienam nebūtu intereses, pašvaldība varētu plānot savas aptiekas izveidošanu.

Plāns atvērt aptiekas pilsētai piederošajās medicīnas iestādēs arī apšaubāms, jo tajos visos jau darbojas privātajām aptieku ķēdēm piederošās aptiekas. Tādā gadījumā no telpām būtu jāizmet jau esošie zāļu tirgotāji. Aptieku vadītājiem šāds domes paziņojums ir pārsteigums.

Farma Balt Aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Kipēns norāda, ka dome ar viņiem nav runājusi, neskatoties uz to, ka vienā no medicīnas centriem, kas pieder Rīgas pašvaldībai, proti Rīgas pirmjā slimnīcā atrodas Farma Balt Aptieka. “Runāts ar mums nav, līdz ar to tas arī mums bija zināms pārsteigums.”

RD Sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (Saskaņa/GKR) komentē, ka jāskatās kopumā: “Mēs neiesim pret valsti. Mēs strādāsim pēc valsts likumiem, bet ar atbalstu cilvēkiem.”

Saskaņa apgalvo, ka aptiekas nebūs biznesa plāns. Tas esot veids, kā rīdziniekiem piedāvāt lētākas zāles. Ķipēns ir pārliecināts, ka pašvaldībai neizdotos tirgot medikaments par jūtami zemākām cenām. Tas būtu iespējams vienīgi tādā gadījuma, ja pašvaldība aptieku atbalstītu ar nodokļu naudu.

“Tas peļņas procents, kas vidēji Latvijas aptiekā paliek pāri ir 3- 3,5 procenti. Un tad mēs varam iedomāties, cik var palikt pāri, ja tas uzcenojums būtu vēl zemāks. Nu praktiski nulle. Ja paliek pāri nulle, rad paliek jautājums, no kā šī aptieka var attīstīties, uzturēt sevi, izglītot farmaceitus un darīt visas tās lietas, kas ir jādara? Līdz ar to ir jautājums, par kādu naudu pašvaldība to darītu?” retoriski vaicā Kipēns.

Lielākas izredzes tikt pie savām aptiekām Rīgas pašvaldībai varētu būt, nopērkot firmu, kam pieder strādājoša zāļu tirgotava. Šāds solis gan būtu pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tas pašvaldībām ļauj iesaistīties uzņēmējdarbība vienīgi, lai novērstu tirgus nepilnības. Pirms tam jākonsultējas ar uzņēmēju organizācijām un konkurences padomi. Konkurences padome pret to iebilstu.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsver: “Rīgas pašvaldības darbības komercdarbības vidē ir pārliecinājušas mūs un arī patērētājus, ka tas nav veiksmīgs biznesmenis, ka tas nedarbojas iedzīvotāju interesēs ar savām jaunradēm, vai tas attiecas uz Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes tarifiem, vai tas attiecas uz pašvaldības lēmumu, ka izveido savus uzņēmumus inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanai vai Rīgas ūdens gadījumā. Rīgas pašvaldībai nav jānodarbojas ar to, ko var izdarīt komersants. ”

Līdz šim spilgtākais Rīgas pašvaldības biznesa projekts ir Rīgas Ūdens meitas uzņēmuma Aqua Riga mēģinājums ielauzties fasētā dzeramā ūdens tirgū. Rīgas ūdens pirms pieciem gadiem skaidroja, ka uzņēmums izveidots, lai nebūtu jāceļ ūdens cenas iedzīvotājiem. Bija iecerēts, ka uzņēmums izmantos brīvās jaudas un desmit gados nopelnīs 4,6 miljonus eiro. Aqua Rīga izveidošana ir pretrunā ar valsts pārvaldes iekārtas likumā teikto, ka pašvaldība var iesaistīties uzņēmējdarbībā izņēmuma gadījumā, ja ir konstatēta tirgus nepilnība. Taču par spīti Konkurences padomes iebildumiem, uzņēmums turpina darbu. Līdz šim tam bijuši vienīgi zaudējumi, taču Rīgas ūdens raidījumam Nekā personīga sacīja, ka pērnais gads ir bijis veiksmīgāks.

Pagājušajā vasarā Latvija pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Viena no organizācijas misijām ir rūpēties par godīgu konkurenci. Latvija solīja ierobežot pašvaldību iejaukšanos uzņēmējdarbībā, sniedzot pakalpojumus, kurus jau piedāvā privātie. Ja solījums būtu izpildīts, tad Rīga visticamāk zaudētu savu dzeramā ūdens projektu un neiespējama būtu arī iesaistīšanās aptieku biznesā. Līdz 31.decembrim Saeimā bija jāiesniedz gatavs likumprojekts. Taču tas vēl nav nonācis līdz valdībai.

“Mums iet ļoti grūti ar šo likuma normu. Gan pašvaldību savienība, gan lielo pilsētu asociācija šobrīd iebilst. Mēs stīvējamies jau trešajā ministru kabineta komitejā ar šo te normu. Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka tas būtiski aizskars viņu tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību,” komentē ekonomikas ministrs Arvil Ašeradens.

Lai panāktu grozījumu pieņemšanu, Ekonomikas ministrija ir piekāpusies un mīkstinājusi iecerētos ierobežojumus. Tagad piedāvā variantu, ka tie neattieksies uz pašvaldībām būtiskajām jomām, piemēram, siltumapgādi un atkritumu apsaimniekošanu. Taču lielo pilsētu asociācija joprojām ir pret.

Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis norāda, ka panākta būtiska vienošanos ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru. “Panākta vienota izpratne par to, ka šie grozījumi pēc būtības nerisinātu iespējamās problemātikas”. Komentēt “Saskaņas” ieceri gan viņš atsakās.

Foto:qimono/https://pixabay.com/en/users/qimono-1962238//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/