PVN palielināšana izmitināšanas sektoram draud ar 47 miljonus eiro lieliem zaudējumiem

Finanšu ministrija (FM) iecerējusi celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%, līdz ar to prognozējot papildu budžeta ieņēmumus 9,7 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar tūrisma nozares pārstāvjiem ir veikusi analīzi par šī soļa ietekmi. Secināts, ka PVN likmes celšana Latvijas tautsaimniecībai kopumā radīs ap 47 miljonus EUR lielus zaudējumus.
Zaudējumi radīsies, jo PVN palielināšanas gadījumā izmitināšanas sektors būs spiests pacelt cenu vismaz par 10% un tūristu skaits Latvijā samazināsies vismaz par 25 %. Ieņēmumu kritums no tūristu tēriņiem gan tieši naktsmītnēs, gan saistītajos pakalpojumos (sabiedriskā ēdināšana, transports, tirdzniecība, sadzīves pakalpojumi u.c.) tautsaimniecībā veidos aptuveni 47 miljonus EUR.
Tāpēc Ekonomikas ministrija neatbalsta Finanšu ministrijas priekšlikumu par samazinātās PVN likmes atcelšanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un ar veiktās analīzes rezultātiem detalizēti iepazīstinās valdību Nodokļu reformu vadības grupas sēdē, kas notiks šodien, 11. aprīlī, Ministru prezidenta vadībā.
PVN likmes palielināšana izmitināšanas sektoram mazinās Latvijas kā ceļojumu galamērķa konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan plašākā mērogā, kavēs darījuma tūrisma attīstību, bremzēs tūrisma mītņu un ēdināšanas uzņēmumu piedāvājuma kvalitātes un inovāciju attīstību, kā arī radīs ievērojamus zaudējumus Latvijas budžeta ieņēmumos.
Tāpat PVN likmes paaugstināšana sekmēs pelēkā sektora palielināšanos. PVN likmes paaugstināšana negatīvi ietekmēs viesnīcu rentabilitāti un uzņēmumu spēju nokārtot savas finanšu saistības ar valsti un kreditoriem, kā arī sarūkošā uzņēmumu peļņa liegs iespēju investēt viesnīcu aprīkojuma uzlabošanā un atjaunināšanā.
Ievērojot to, ka viesnīcu galvenās izmaksas ir attiecināmas uz darbaspēku, lai samazinātu zaudējumus, viesnīcu īpašnieki un tūrisma operatori varētu izšķirties par darba samaksas samazināšanu, kas savukārt atstātu iespaidu uz pakalpojumu kvalitāti.
Papildus jau minētajam EM saredz vēl vairākus riskus, ja tiks atcelta samazinātā PVN likme izmitināšanas sektoram: negatīva ietekme uz Latvijas eksportu – tūrisms ir Latvijas lielākā pakalpojumu eksporta nozare, 2016. gadā tā sastādīja 18,4% jeb 783 milj. EUR no visa pakalpojumu eksporta Latvijā; Latvijas konkurētspējas krišanās starptautiskajā vidē – jau tagad Latvijā piemērotā PVN likme 12% apmērā ir ne tikai viena no augstākajām ES, bet tā pārsniedz arī ģeogrāfiski tuvāko valstu – Igaunijas un Lietuvas (9%), kā arī Somijas (10%) PVN likmes apmēru. Līdz ar to Latvija pašlaik piemēro visaugstāko PVN likmi Baltijas valstīs un tuvējā reģionā; reģionālās konkurētspējas krišanās – jau esošais izmitināšanas pakalpojumu cenu līmenis ir augsts vietējiem iedzīvotājiem; paaugstinot PVN, tas palielināsies vēl vairāk un šie pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem būs vēl nepieejamāki. Samazinātās PVN likmes atcelšanas gadījumā 25%-30% naktsmītnes reģionos var būt spiestas pārtraukt darbību; negatīva ietekme uz investīciju apjomu tūrisma nozarē – Latvija kļūs nepievilcīgāka ārvalstu investoriem, kas rēķinās ar esošajiem nodokļu stimuliem. Viesnīcas būs spiestas paaugstināt cenu vai samazināt peļņu, lai kompensētu PVN likmes paaugstināšanos, līdz ar to samazināsies reinvestējamie līdzekļi. Vienlaikus tiks paaugstināts politiskais risks investoriem, kas pēdējo gadu laikā ir ieguldījuši vai plāno ieguldīt jaunu viesnīcu projektu attīstīšanā.
Lielākā daļa valstu samazina PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem, lai veicinātu tūrisma nozares attīstību, veicinātu nodarbinātību un tūrisma nozares konkurētspēju, palielinātu investīcijas pakalpojumu attīstībā. Ja citās Eiropas valstīs tiek piemērota samazināta PVN likme, tad uzņēmums šajās valstīs atrodas konkurētspējīgākā stāvoklī pret tām valstīm, kurās netiek piemērota samazinātā likme.
Kā informējām iepriekš, 2009. gadā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem tika palielināta no 5% līdz 21%, kā rezultātā:
nozares apgrozījums samazinājās par 33%;
nozarē nodarbināto skaits saruka par 10 tūkstošiem strādājošo;
pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinājās par 10 miljoniem latu;
bankrotēja vismaz 10 nozares uzņēmumi, galvenokārt reģionos.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālāk