PVN palielināšana izmitināšanas sektoram draud ar 47 miljonus eiro lieliem zaudējumiem

Finanšu ministrija (FM) iecerējusi celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%, līdz ar to prognozējot papildu budžeta ieņēmumus 9,7 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar tūrisma nozares pārstāvjiem ir veikusi analīzi par šī soļa ietekmi. Secināts, ka PVN likmes celšana Latvijas tautsaimniecībai kopumā radīs ap 47 miljonus EUR lielus zaudējumus.
Zaudējumi radīsies, jo PVN palielināšanas gadījumā izmitināšanas sektors būs spiests pacelt cenu vismaz par 10% un tūristu skaits Latvijā samazināsies vismaz par 25 %. Ieņēmumu kritums no tūristu tēriņiem gan tieši naktsmītnēs, gan saistītajos pakalpojumos (sabiedriskā ēdināšana, transports, tirdzniecība, sadzīves pakalpojumi u.c.) tautsaimniecībā veidos aptuveni 47 miljonus EUR.
Tāpēc Ekonomikas ministrija neatbalsta Finanšu ministrijas priekšlikumu par samazinātās PVN likmes atcelšanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un ar veiktās analīzes rezultātiem detalizēti iepazīstinās valdību Nodokļu reformu vadības grupas sēdē, kas notiks šodien, 11. aprīlī, Ministru prezidenta vadībā.
PVN likmes palielināšana izmitināšanas sektoram mazinās Latvijas kā ceļojumu galamērķa konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan plašākā mērogā, kavēs darījuma tūrisma attīstību, bremzēs tūrisma mītņu un ēdināšanas uzņēmumu piedāvājuma kvalitātes un inovāciju attīstību, kā arī radīs ievērojamus zaudējumus Latvijas budžeta ieņēmumos.
Tāpat PVN likmes paaugstināšana sekmēs pelēkā sektora palielināšanos. PVN likmes paaugstināšana negatīvi ietekmēs viesnīcu rentabilitāti un uzņēmumu spēju nokārtot savas finanšu saistības ar valsti un kreditoriem, kā arī sarūkošā uzņēmumu peļņa liegs iespēju investēt viesnīcu aprīkojuma uzlabošanā un atjaunināšanā.
Ievērojot to, ka viesnīcu galvenās izmaksas ir attiecināmas uz darbaspēku, lai samazinātu zaudējumus, viesnīcu īpašnieki un tūrisma operatori varētu izšķirties par darba samaksas samazināšanu, kas savukārt atstātu iespaidu uz pakalpojumu kvalitāti.
Papildus jau minētajam EM saredz vēl vairākus riskus, ja tiks atcelta samazinātā PVN likme izmitināšanas sektoram: negatīva ietekme uz Latvijas eksportu – tūrisms ir Latvijas lielākā pakalpojumu eksporta nozare, 2016. gadā tā sastādīja 18,4% jeb 783 milj. EUR no visa pakalpojumu eksporta Latvijā; Latvijas konkurētspējas krišanās starptautiskajā vidē – jau tagad Latvijā piemērotā PVN likme 12% apmērā ir ne tikai viena no augstākajām ES, bet tā pārsniedz arī ģeogrāfiski tuvāko valstu – Igaunijas un Lietuvas (9%), kā arī Somijas (10%) PVN likmes apmēru. Līdz ar to Latvija pašlaik piemēro visaugstāko PVN likmi Baltijas valstīs un tuvējā reģionā; reģionālās konkurētspējas krišanās – jau esošais izmitināšanas pakalpojumu cenu līmenis ir augsts vietējiem iedzīvotājiem; paaugstinot PVN, tas palielināsies vēl vairāk un šie pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem būs vēl nepieejamāki. Samazinātās PVN likmes atcelšanas gadījumā 25%-30% naktsmītnes reģionos var būt spiestas pārtraukt darbību; negatīva ietekme uz investīciju apjomu tūrisma nozarē – Latvija kļūs nepievilcīgāka ārvalstu investoriem, kas rēķinās ar esošajiem nodokļu stimuliem. Viesnīcas būs spiestas paaugstināt cenu vai samazināt peļņu, lai kompensētu PVN likmes paaugstināšanos, līdz ar to samazināsies reinvestējamie līdzekļi. Vienlaikus tiks paaugstināts politiskais risks investoriem, kas pēdējo gadu laikā ir ieguldījuši vai plāno ieguldīt jaunu viesnīcu projektu attīstīšanā.
Lielākā daļa valstu samazina PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem, lai veicinātu tūrisma nozares attīstību, veicinātu nodarbinātību un tūrisma nozares konkurētspēju, palielinātu investīcijas pakalpojumu attīstībā. Ja citās Eiropas valstīs tiek piemērota samazināta PVN likme, tad uzņēmums šajās valstīs atrodas konkurētspējīgākā stāvoklī pret tām valstīm, kurās netiek piemērota samazinātā likme.
Kā informējām iepriekš, 2009. gadā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem tika palielināta no 5% līdz 21%, kā rezultātā:
nozares apgrozījums samazinājās par 33%;
nozarē nodarbināto skaits saruka par 10 tūkstošiem strādājošo;
pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinājās par 10 miljoniem latu;
bankrotēja vismaz 10 nozares uzņēmumi, galvenokārt reģionos.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Tiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālāk