• Tweet

Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par Veselības aprūpes sistēmas reformu”, kurā analizēta esošā situācija veselības aprūpē un nepieciešamās reformas nozarē. Saskaņā ar to, VM rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

“Veselība ir visas valsts prioritāte un šobrīd notiek liels darbs gan sistēmas sakārtošanā, gan papildus finansējuma rašanā. Izstrādātais informatīvais ziņojums risina jautājumus, kas ir samilzuši veselības aprūpes nozarē un kas ir būtiski visiem Latvijas iedzīvotajiem. Veselības aprūpes reformas ietvaros plānots uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, veicināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā,” norāda veselības ministre Anda Čakša.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes izlīdzināšanai visā Latvijas teritorijā paredzēts centralizēt specializēto veselības aprūpi, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot tādu veselības pakalpojumu tīklu, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama. Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos un slimnīcu sadarbības teritoriju noteikšanu ar reģionālajām un universitātes slimnīcām. Reformas rezultātā diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība akūtos gadījumos būs pieejama tuvāk dzīvesvietai – tiks palielināts ārstniecības iestāžu skaits, uz kurieni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās pacientus, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu, pēkšņu saslimšanu, hronisku slimību saasinājuma gadījumā).

Savukārt primāro veselības aprūpi ir paredzēts stiprināt, paplašinot ģimenes ārsta un tā komandas lomu pacientu aprūpē – attīstot ģimenes ārstu komandas (ārsts, divas māsas vai ārstu palīgi) darbu, paredzot iespēju veidot kopprakses ar citām ģimenes ārstu praksēm, tādejādi nepieciešamības gadījumā nodrošinot pacientiem nepārtrauktu primārās veselības aprūpes pieejamību, paredzot sadarbību ar sociālajiem dienestiem, pilnveidojot atalgojuma sistēmu, veicinot kvalitātē balstītu darba novērtēšanu u.c. Lai attīstītu vēlamo ģimenes ārsta prakses modeli, primārās veselības aprūpes organizēšanā ir plānots iesaistīt arī pašvaldības.

Restrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu, tiktu nodrošināts, ka ārstniecības pakalpojumi iedzīvotajiem tiek sniegti atbilstošajā vietā, laikā un kvalitātē– uzlabojot savlaicīgu piekļuvi nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (atbilstoši diagnozei pacients tiks nogādāts nekavējoties atbilstošā līmeņa ārstniecības iestādē, kur var saņemt pilnu pakalpojuma klāstu atbilstoši pacienta stāvoklim). Lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūru, finansējumu, medicīnas aprīkojumu, kā arī novērstu funkciju dublēšanos, tiks vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot 8 slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās IV un III līmeņa slimnīcas veidotu vienotu sadarbības modeli ar zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm.

Veselības aprūpes reformas ietvaros paredzēts definēt arī pašvaldību lomu veselības aprūpes sistēmā. Ir plānots noteikt pašvaldībai veicamo pienākumu un atbildības ietvaru, iesaistot pašvaldības to pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir nepieciešami visvairāk katram pašvaldības iedzīvotājam (primārās veselības aprūpes līmenī), un novirzot tam nepieciešamo finansējumu tādu uzdevumu veikšanā, kā, piemēram, ģimenes ārstu administratīvo funkciju nodrošināšanā, pacientu mājas aprūpes nodrošināšanā, aprūpes gultu uzturēšanā kontekstā ar jau pašvaldības uzturētajām sociālajām gultām u.tml.

Nozares cilvēkresursu problēmu risināšanai ir plānoti vairāki reformas soļi: cilvēkresursu uzskaites un analīzes pilnveidošana; rezidentūras plānošana pilna laika slodzēm; atalgojuma pieaugums; medicīnas personāla piesaiste reģioniem; māsas un vecmātes profesijas kartes izstrāde u.c. Veselības aprūpes cilvēkresursu jomā šobrīd novērojams medicīnas personāla trūkums, jo īpaši māsu nodrošinājuma ziņā – šobrīd slimnīcās trūkst ap 1500 māsu. Reformu ziņojumā noteikti vairāki soļi māsas profesijas turpmākajai attīstībai. Šobrīd sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju tiek izvērtētas prasības māsas profesijas un specialitāšu izglītībai. Līdz 2019.gadam ir paredzēts izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa – lai māsas profesija netiktu sadrumstalota pa vairākām pamatspecialitātem.

Prioritizējot veselības aprūpes jomu, ir plānots panākt arī veselības nozares finansējuma palielinājumu, ar kura palīdzību nepieciešams nodrošināt pakāpenisku atalgojuma palielinājumu sākot no 2018.gada. Plānots, ka 2023.gadā vidēja darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaugs par 2,8 reizēm, savukārt māsām, vecmātēm u.c. – par 2,7 reizēm. Tādejādi paredzēts nodrošināt, ka 2021.gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniedz divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniedz 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa – 40% no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas, lielāku finansējuma apjomu paredzot stacionārajām ārstniecības iestādēm. Tādā veidā plānots apturēt ārstniecības personāla migrāciju gan uz ambulatoro sektoru, gan uz citām ES valstīm, kas šobrīd rada draudus stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Reformas ietvaros ir paredzēts arī pilnveidot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procesu, īstenojot stratēģisku iepirkumu. Īstenojot stratēģisko veselības aprūpes pakalpojumu iepirkumu, plānotais ieguvums ir kvalitatīvu, rezultatīvu un izmaksu efektīvu pakalpojumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana. Līdz ar to ir paredzēts pilnveidot katra iepērkamā pakalpojuma kvalitātes kritērijus, kas nosaka pieņemamu ārstniecības kvalitātes līmeni un šī līmeņa nodrošināšanas priekšnoteikumus, uzsākt kritēriju mērījumus un monitoringu, izveidot pakalpojumu finansēšanas izmaksu efektivitātes izvērtēšanas metodiku u.c. Ņemot vērā definētās prioritārās jomas, pakalpojumu sniedzēju atlasi un stratēģisko iepirkumu 2018.gadā ir plānots veikt šādās pakalpojumu sniedzēju grupās: onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem stacionārajās ārstniecības iestādēs; ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem mamogrāfijas nodrošināšanai; medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma sniedzējiem.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi, paredzēts veikt arī Veselības ministrijas padotības iestāžu reorganizāciju. Būtiskākās izmaiņas plānotas attiecībā uz stratēģiskā iepirkuma organizāciju, datu analīzes kapacitātes konsolidāciju un stiprināšanu, kā arī uzraudzības funkcijas uzlabošanu. Galvenās izmaiņas plānots veikt trīs iestādēs: Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā. Šajās iestādēs plānots veikt funkciju un uzdevumu pārdali, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu, savstarpēji papildinošu un nedublējošu veselības nozares administratīvo vadību.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemos veselības rādītājus, augstos mirstības rādītājus vecumgrupā līdz 65 gadiem un nozarei atvēlēto zemo publisko finansējumu (Latvijā veselības aprūpei atvēlētais valsts finansējums % no IKP ir divas reizes mazāks par OECD valstu vidējo atvēlēto finansējumu), ir jāveic veselības nozares finansējuma palielinājums. Veselības reformas ietvaros plānots sasniegt Pasaules Veselības organizācijas ieteikto optimālo līmeni un veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta 2023.gadā, novirzot nozarei papildus 827,7 miljonus eiro.

Papildus finansējuma ietvarā plānots veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem, mazinot rindas uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat, lai pakāpeniski palielinātu ārstniecības personu darba samaksu, līdz 2023.gadam plānots novirzīt 498,9 miljonus eiro. Nepieciešams finansējuma palielinājums arī kompensējamo un centralizēto medikamentu apmaksai, līdz 2023.gadam novirzot tam papildus 138,8 miljonus eiro. Tādā veidā tiktu uzlabota valsts kompensējamo medikamentu pieejamība, palielināts kompensācijas apmērs līdz 100%, kompensējamo medikamentu sarakstā iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti efektīvākai esošo diagnožu ārstēšanai un medikamenti jaunu diagnožu ārstēšanai.

Īstenojot reformas un palielinot valsts finansējumu veselības aprūpei, ir paredzami vairāki būtiski ieguvumi – pagarināts iedzīvotāju mūža ilgums; samazinātos potenciāli zaudētie mūža gadi, kas dotu papildus ieņēmumus tautsaimniecībai; samazinātos mājsaimniecību tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem; izlīdzinātos un paaugstinātos veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pacientu drošības līmenis visās ārstniecības iestādēs; samazinātos gaidīšanas laiks uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Reformas ietvaros tiktu arī pilnveidota nozares cilvēkresursu darba samaksas sistēma, attīstītas klīniskās kompetences un prasmes, palielināta reģionālā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Tāpat tiktu saimnieciski organizēts nozares finansējuma izlietojums, uzlabojot procesu un sistēmu caurredzamību.

Foto: Veselības ministrija