• Tweet

Valsts prezidenta prombūtnē viņa pienākumu izpildītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) izsludinājusi “nacionālās drošības komercsabiedrību” grozījumus, kas paredz, ka turpmāk vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Grozījumi izsludināti Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā. Abi likumi stāsies spēkā 29.martā.

Lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, Saeima ceturtdien, 23.martā, noteica ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz galīgajā lasījumā kā steidzami pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā.

Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka ierobežojumi attieksies uz elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators un kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā.

Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un jālemj par atļaujas izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz būtiskas līdzdalības, izšķirošās ietekmes iegūšanu, uzņēmumu pāreju vai patiesā labuma guvēju maiņu, kā arī personālsabiedrībām par jauna biedra iestāšanos.

Kārtības neievērošanas gadījumā Ministru kabinets šādas kapitālsabiedrības īpašniekiem varēs prasīt noteiktā termiņā atsavināt savas kapitāla daļas vai akcijas vai arī attiecīgās personālsabiedrības biedriem izstāties no tās.

Likuma grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.

Uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, būs jāsniedz noteikta informācija valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Grozījumos noteikts, ka komercsabiedrībām šī informācija jāsniedz līdz 1.jūnijam.

Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15.jūnija, paredz likuma grozījumi.

Līdz šim normatīvie akti neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm. Šobrīd tikai atsevišķos regulējumos ir paredzēti ierobežojumi, bet tie ir fragmentāri, nevis sistēmiski un detalizēti, teikts likumprojekta anotācijā. Izmaiņas radīs priekšnoteikumus, lai sabiedrība un tautsaimniecība tiktu pasargāta no personām, kuru darbība varētu būt vērsta pret Latviju un tās nacionālajām interesēm.

Foto: Prezidenta kanceleja