VID: No radiniekiem ārvalstīs saņemtajai naudai nodoklis netiek piemērots

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests VID) sniedz skaidrojumu, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.
Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.
Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā: ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.
Saņemtā nauda ir jādeklarē, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā: ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no sava ārvalstīs dzīvojoša radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), ar kuru nav kopīga mājsaimniecība; ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), taču šo naudu saņēmējs izlieto, lai segtu savus izdevumus par izglītību un/ vai medicīnu un ārstniecību. Lai šai naudai netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota minēto izdevumu segšanai.
Taču, ja saņemtā naudas summa abos minētajos gadījumos pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas un tās pašas personas, tad tā ir jādeklarē kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, tādējādi informējot VID par naudas izcelsmi.
Gadījumi, kad saņemtā nauda ir jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā: ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu vairāk nekā 1425 eiro gadā no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), un saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus.
Šādos gadījumos saņemtā nauda ir jādeklarē, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no tās pārsnieguma (no saņemtās summas atņemot 1425 eiro).
Minētajos gadījumos Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadu ir jāiesniedz laikā no 2017. gada 1. marta līdz 2017.gada 1.jūnijam ieskaitot. Plašāka informācija par iespējām iesniegt Gada ienākumu deklarāciju pieejama VID mājaslapā sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, vērsties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā, vai arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājas lapā.
Foto:ElisaRiva/https://pixabay.com/en/users/ElisaRiva-1348268//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālāk