• Tweet

Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai 2017. gadā ļoti svarīgi ir sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība – tie ir būtiskākie faktori, pie kā jāturpina darbs, lai mēs nodrošinātu tālāku Latvijas ekonomikas izaugsmi – vismaz 3% iekšzemes kopprodukta pieaugumu šajā gadā,” prognozējot ekonomikas izaugsmi šogad, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt inovāciju un jaunus produktus,” turpina Ašeradens, “Tāpēc virzoties uz 21.gadsimta ekonomikas modeli, mums jāuzstāda arī jauni, izaicinoši mērķi.”

Minēto mērķu sasniegšanai Ekonomikas ministrijas nākamā gada darba plāns balstīts uz trim pīlāriem – uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, zināšanu un kvalificēta darba spēka piesaisti un labu investīciju projektu pārvaldību. Lai celtu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu produktivitātes plaisu ar modernajām ekonomikām, 2016. gadā kopā ar sociālajiem partneriem un kolēģiem no citām ministrijām uzsākts darbs pie ekonomikas transformācijas vadības modeļa izstrādes. 2017. gadā uzmanība tiks koncentrēts uz precīzu tajā iekļauto pasākumu realizāciju.

Lai virzītos modernas ekonomikas virzienā, valstīm un to ekonomikām jāspēj konkurēt ne tikai ar uzņēmējdarbības vides kvalitāti, bet arī inovāciju attīstības radītājos, tādēļ Ekonomikas ministrija iniciē mērķu uzstādīšanu Globālajā Inovāciju indeksā, kas parāda valstu izpratni par inovācijas veidojošiem faktoriem, palīdzot identificēt īstenoto politiku, labāko praksi un citas sviras, kuras var sekmēt inovācijas un novērtēt situāciju. Patlaban Latvija šajā pētījumā ieņem 34. vietu 128 valstu konkurencē. Inovāciju indeksā valstis tiek vērtētas kopumā pēc 82 rādītājiem tādās jomās kā izglītība, prasmju veidošana, uzņēmējdarbības vide, pētniecība un attīstība, infrastruktūra, IKT, ilgtspēja, investīciju vide, konkurētspēja. “Mums jānodrošina ne tikai kvalitatīva uzņēmējdarbības vide, bet jāuzstāda arī izaicinoši mērķi. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts atbalstu, bet arī, un iespējams pat vairāk, par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām.

Šajā virzienā turpināsim aktīvi strādāt, lai atbalstītu uzņēmumu centienus investēt inovācijās, jaunās tehnoloģijās un risinājumos, kas ļaus Latvijai gūt arvien augstāku novērtējumu. 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros vien atbalstam inovācijas sekmēšanai paredzēti 193,5 milj. eiro,” turpina ekonomikas ministrs.

Vēl viens būtisks 2017. gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un mūsu gadījumā – ar izaugsmes paātrināšanos Eiropas Savienībā (ES). “Ņemot vērā, ka ES izaugsme arī šogad var saglabāties samērā zemā līmenī, būtiski ir kāpināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Tā kā prognozējams pakāpenisks algu palielinājums 3-4% apjomā, svarīgi ir mazināt citas uzņēmēju izmaksas, piemēram, izmaksas par energoresursiem, nodokļu slogu un citas administratīvās izmaksas,” norāda ministrs.

Tāpat 2017. gadā ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvāku investīciju pieplūdumu no ES struktūrfondiem un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Struktūrfondu gudra un intensīva ieguldīšana atstāj labvēlīgu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet pozitīvi ietekmē arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators.

Ja sāksies intensīvs ES fondu investīciju periods un ja valdība īstenos būtiskas uzņēmējdarbības vides reformas, kas palielinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums var sasniegt 3%, eksporta pieaugums – 3,1%, investīciju apmērs palielināsies par 8,6%, pieaugs nodarbinātība un līdz ar to bezdarbs samazināsies līdz 9%.

Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016. gadā bijusi lēnāka kā sākotnēji plānots un, vadoties pēc IKP pieauguma gada pirmajos trīs ceturkšņos, gada vidējais rādītājs prognozējams 1,5% apmērā.
*Pēdējos piecus gadus Latvijas tautsaimniecības produktivitāte rēķināta kā pievienotā vērtība faktiskajās cenās uz vienu nodarbināto, un tā bijusi vien 43% līmenī no vidējā ES rādītāja. Tas nozīmē, ka produktivitāte Latvijā pēdējos gados ir augusi tikpat strauji kā vidēji ES, taču darbaspēka izmaksas ir augšas straujāk. Turpmāks darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos, tādēļ, lai uzņēmumi būtu starptautiski konkurētspējīgi, jau tuvāko trīs gadu laikā Latvijas produktivitātes līmenim ir jāsasniedz vismaz puse no ES vidējā rādītāja.

Gan konkurētspējas pavājināšanās, gan situācija arējos tirgos pēdējos gados negatīvi ir ietekmējusi mūsu eksporta dinamiku. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir pakāpeniski sarucis. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai eksporta iespēju paplašināšanās ir būtisks izaugsmes nosacījums. Tādēļ produktivitātes pieaugumam, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ir jāsekmē eksporta pieaugums, kam 2019. gadā būtu jāsasniedz vismaz 62% no IKP.

Ekonomikas izaugsme sākas uzņēmumu līmenī un pamatā tās ir investīcijas. Bez pozitīvas investīciju dinamikas mēs nevaram cerēt uz straujāku izaugsmi. Pie tam investīcijām ir jāaug gan tehnoloģijās un iekārtās, gan intelektuālajā kapitālā un zināšanās. Kopš 2010. gada investīciju pieaugums bija tikai vidēji par 2,5% ik gadu. Tas ir nepietiekami, tāpēc vidējā termiņā investīcijām jāaug vismaz pusotru reizi straujāk nekā iekšzemes kopproduktam.

Jauns ekonomikas modelis prasa būtiskas strukturālas reformas. Nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības attīstību.

Profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvai pieaugušo apmācību tālākizglītības sistēmai. Pieaugušo tālākizglītības sistēmas uzlabojumi ir vienlīdz svarīgi bezdarbniekiem un nodarbinātiem visu profesionālo kvalifikāciju pārstāvjiem – kā vienkāršo, tā arī augsti kvalificēto profesiju pārstāvjiem. Kvalitatīva tālākizglītības piedāvājuma nodrošināšanā pieaugušajiem nozīmīga loma ir gan augstākās izglītības iestādēm, gan profesionālās izglītības iestādēm, gan arī darba devējiem. Pieaugušo izglītībā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars ir jāpalielina no 5,5% pēdējos trīs gados līdz vismaz 12% 2019. gadā.

Foto: Saeimas kanceleja