ZRP ierindas biedri grib pārmaiņas, līderi vēl nemainīšot
Janvāra beigās Zatlera Reformu partijā (ZRP) iestājās līdz tam bezpartijiskais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, taču viņš noliedz, ka šādi rīkojies, lai stiprinātu partiju tās iekšienē valdošo nesaskaņu dēļ.
Marta beigās gaidāmajā partijas kopsapulcē par līdera maiņu netikšot lemts, pašlaik apgalvo ZRP valdes loceklis Jānis Vilnītis. Taču iekšējās reformas ir plānotas, un to mērķis ir saliedēt partijas dažādi domājošos biedrus.
Neatkarīgās rīcībā ir nonākusi ZRP biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību. Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» teikts vienā no vēstījumiem.
Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība. Citāti no sarakstes: «ZRP galvenais klupšanas akmens bija haoss, kas pārauga augstprātībā un, iespējams, diktatūrā. Reforma Reformu partijā ir nepieciešama. Pretējā gadījumā ZRP ātri nomirs dabīgā nāvē. (..) Tagad valda tārpainais kodols un apmēram 50 līdzskrējēji. Viņi ir organizēti, ieņem amatus un centīsies ar saldām runām noturēties pie varas.»
ZRP kopsapulcē 31. martā paredzēts vairāk vai mazāk reanimēt partiju, kurā rūgst neapmierinātība un piedzīvota arī šķelšanās, tā dēvētajam Olšteina sešniekam aizejot brīvsolī, kā arī ZRP no savām rindām ir izslēgusi vairākus biedrus. Visticamāk, kopsapulcē tiks pieņemts lēmums par atteikšanos no ZPR līdera Valda Zatlera uzvārda partijas nosaukumā un logotipa maiņu. Līdera vārda atkabināšana no partijas nosaukuma, iespējams, uz laiku apmierinās neapmierinātos reformatorus – tos, kuri alkst pēc pārmaiņām šā politiskā spēka iekšienē. Tomēr būtiskāk ir tas, ka kopsapulcē plānots veikt izmaiņas statūtos, ko prasa arī biedru grupa, izveidot partijas domi ar citām funkcijām nekā valdei, kā arī sadarbības modeli starp ZRP reģionālajām nodaļām.
Daļa biedru prasa jaunus līderus, bet tie, kam pašlaik spēks rokās, izsakās piesardzīgāk. Komentējot savu oficiālo pievienošanos ZRP tieši tagad, E. Rinkēvičs Neatkarīgajai saka: «Jau pašā sākumā teicu, ka apsvēršu un tad pieņemšu lēmumu. Saskatīt zemtekstu [manā rīcībā] nebūtu prātīgi.» Viņš arī vērtē, ka ZRP kā jaunam politiskam veidojumam martā būs jāizšķiras, kas tas ir par ideoloģisku strāvojumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka politiskajā sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, uz ko norādījis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Atgādinām, ka viņš pēc sarunām ar visām 11. Saeimā ievēlētajām partijām norādījis uz sadarbības trūkumu un aicinājis izstrādāt jaunu valsts pārvaldības modeli, atsakoties no pašu novilktajām sarkanajām līnijām. Iespējams, ka martā ZRP formulēs, cik un uz kuru pusi tā paplašinās savas sarkanās līnijas.
ZRP valdes loceklis un Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis savukārt atzīst, ka ar laiku partijā varētu rasties jauns līderis vai līderi. Viņš neprognozē, ka tuvākajos mēnešos V. Zatlera statuss partijā mainīsies, «jo neviens cits sevi nav tā parādījis, lai kļūtu par līderi». E. Rinkēvičs, kaut arī esot intelektuāli spēcīgs, partijā iestājies tikai nupat.
J. Vilnītis piekrīt, ka šobrīd partija pārdzīvo smagu brīdi, jo tās reitings ir katastrofāli zems – janvārī tās atbalstītāju skaits Latvijas iedzīvotāju vidū bijis tikai 2,6 procenti. «Cilvēki nav apmierināti. Reģionos to jūt,» viņš piebilst. Tomēr Kurzemes reģionālajā nodaļā pagājušajā nedēļā iestājušies 20 jauni biedri.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk