ZRP ierindas biedri grib pārmaiņas, līderi vēl nemainīšot
Janvāra beigās Zatlera Reformu partijā (ZRP) iestājās līdz tam bezpartijiskais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, taču viņš noliedz, ka šādi rīkojies, lai stiprinātu partiju tās iekšienē valdošo nesaskaņu dēļ.
Marta beigās gaidāmajā partijas kopsapulcē par līdera maiņu netikšot lemts, pašlaik apgalvo ZRP valdes loceklis Jānis Vilnītis. Taču iekšējās reformas ir plānotas, un to mērķis ir saliedēt partijas dažādi domājošos biedrus.
Neatkarīgās rīcībā ir nonākusi ZRP biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību. Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» teikts vienā no vēstījumiem.
Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība. Citāti no sarakstes: «ZRP galvenais klupšanas akmens bija haoss, kas pārauga augstprātībā un, iespējams, diktatūrā. Reforma Reformu partijā ir nepieciešama. Pretējā gadījumā ZRP ātri nomirs dabīgā nāvē. (..) Tagad valda tārpainais kodols un apmēram 50 līdzskrējēji. Viņi ir organizēti, ieņem amatus un centīsies ar saldām runām noturēties pie varas.»
ZRP kopsapulcē 31. martā paredzēts vairāk vai mazāk reanimēt partiju, kurā rūgst neapmierinātība un piedzīvota arī šķelšanās, tā dēvētajam Olšteina sešniekam aizejot brīvsolī, kā arī ZRP no savām rindām ir izslēgusi vairākus biedrus. Visticamāk, kopsapulcē tiks pieņemts lēmums par atteikšanos no ZPR līdera Valda Zatlera uzvārda partijas nosaukumā un logotipa maiņu. Līdera vārda atkabināšana no partijas nosaukuma, iespējams, uz laiku apmierinās neapmierinātos reformatorus – tos, kuri alkst pēc pārmaiņām šā politiskā spēka iekšienē. Tomēr būtiskāk ir tas, ka kopsapulcē plānots veikt izmaiņas statūtos, ko prasa arī biedru grupa, izveidot partijas domi ar citām funkcijām nekā valdei, kā arī sadarbības modeli starp ZRP reģionālajām nodaļām.
Daļa biedru prasa jaunus līderus, bet tie, kam pašlaik spēks rokās, izsakās piesardzīgāk. Komentējot savu oficiālo pievienošanos ZRP tieši tagad, E. Rinkēvičs Neatkarīgajai saka: «Jau pašā sākumā teicu, ka apsvēršu un tad pieņemšu lēmumu. Saskatīt zemtekstu [manā rīcībā] nebūtu prātīgi.» Viņš arī vērtē, ka ZRP kā jaunam politiskam veidojumam martā būs jāizšķiras, kas tas ir par ideoloģisku strāvojumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka politiskajā sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, uz ko norādījis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Atgādinām, ka viņš pēc sarunām ar visām 11. Saeimā ievēlētajām partijām norādījis uz sadarbības trūkumu un aicinājis izstrādāt jaunu valsts pārvaldības modeli, atsakoties no pašu novilktajām sarkanajām līnijām. Iespējams, ka martā ZRP formulēs, cik un uz kuru pusi tā paplašinās savas sarkanās līnijas.
ZRP valdes loceklis un Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis savukārt atzīst, ka ar laiku partijā varētu rasties jauns līderis vai līderi. Viņš neprognozē, ka tuvākajos mēnešos V. Zatlera statuss partijā mainīsies, «jo neviens cits sevi nav tā parādījis, lai kļūtu par līderi». E. Rinkēvičs, kaut arī esot intelektuāli spēcīgs, partijā iestājies tikai nupat.
J. Vilnītis piekrīt, ka šobrīd partija pārdzīvo smagu brīdi, jo tās reitings ir katastrofāli zems – janvārī tās atbalstītāju skaits Latvijas iedzīvotāju vidū bijis tikai 2,6 procenti. «Cilvēki nav apmierināti. Reģionos to jūt,» viņš piebilst. Tomēr Kurzemes reģionālajā nodaļā pagājušajā nedēļā iestājušies 20 jauni biedri.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk