Uzņēmēji aicina veidot pārdomātu un uz ekonomikas izrāvienu vērstu nodokļu politiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojušas un kopīgi plāno iesniegt savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu.
Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.
LDDK un LTRK kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu.
Stratēģiskais mērķis ir palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas fokusējas uz eksportu, augstu produktivitāti un spēj nodrošināt vidējo atalgojuma līmeni virs 1000 eiro mēnesī neto. Kopumā tas palīdzēs celt nodokļu ieņēmumus, jo būs vairāk nodokļu maksātāju, esošie uzņēmumi palielinās pelnītspēju un biznesa apjomu un pieaugs godīgo nodokļu maksātāju motivāciju.
“Nevienam nav noslēpums, ka atslēga visam ir nauda, kas risinās galvenās Latvijas problēmas – demogrāfijas kritumu, nabadzību un drošību. Lai to nopelnītu, būtiski veidot nevis “citrona spiešanas” politiku, prasot maksāt vairāk tiem uzņēmējiem, kuri jau pašreiz darbojas baltajā zonā, bet gan palielināt uzņēmumu skaitu, cīnīties ar ēnu ekonomiku, attīstīt eksportu, piesaistīt investīcijas jeb darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienu,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka pēdējo dienu diskusijas par nodokļu politiku un arī darbinieku sociālo nodrošinājumu liecina, ka ir jāsāk nopietnas un uz rezultātu vērstas diskusijas par nodokļu nomaksas sasaisti ar publiskajiem pakalpojumiem, īpaši veselības apdrošināšanu. Taču noteikti nevar būt runa par kāda jauna nodokļa ieviešanu, drīzāk par veselības apdrošināšanas komponentes integrēšanu jau esošajā darba spēka nodokļu paketē.
Vēl viens būtisks ierosinājums saistīts ar 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšanu reinvestētajai peļņai, kas palielinās uzņēmumu motivāciju investēt attīstībā un uzrādīt patiesus finanšu rādītājus, kas savukārt veicinās arī kreditēšanu un uzņēmumu kapitalizāciju.
“Nodokļu ieņēmumus var audzēt divejādi – caur nodokļu likmju celšanu, kas bremzēs attīstību, vai arī caur nodokļu sistēmas instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, investīciju veikšanu, kā arī algu pieaugumu. Tuvākos trīs gadus attīstību daļēji veicinās Eiropas Savienības fondi, tādēļ šis laiks jāizmanto tā, lai ar nodokļu stratēģiju un nodokļu instrumentiem mēs nodrošinātu, ka spējam augt arī pēc šo papildlīdzekļu saņemšanas,” saka LTRK Padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, piebilstot, ka Latvijas nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai visas Baltijas reģionā, piedāvājot kompleksus risinājumus, kā to dara LTRK un LDDK, “nevar atrauti skatīt kādu vienu no priekšlikumiem, jo tad nebūs vēlamo rezultātu. Sistēma jāizveido, kā vienots ritenis, kas iet uz priekšu bez problēmām.”
Foto: LDDK
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākAptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālāk