Izmaiņas par valsts sociālo apdrošināšanu atkal “sitīs” pa laukiem, satraukti ir lauksaimnieki
2015.gada 30.novembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, paredzot jaunas prasības, sākot no 2017.gada par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu, tomēr skaidrojošā informācija par jaunajām izmaiņām tika izplatīta salīdzinoši nesen, un tikai tagad lauksaimnieki un citi lauku uzņēmēji apzinās sagaidāmās problēmas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Jaunās izmaiņas no 2017.gada 1.janvāra attieksies uz visiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti vispārējā nodokļu režīmā, un tās paredz, ka minimālais pārskata mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts būs Ministru kabineta (MK) noteiktā minimālā mēneša darba alga ( 2017.gadā – ¾ valstī noteiktā minimālā mēneša alga, 2018.gadā – pilnā apmērā). Tas nozīmē, ja, piemēram, darba ņēmējam, būs mazāka darba alga nekā MK noteiktā minimālā mēneša darba alga, tad darba devējam būs jāaprēķina obligātās iemaksas no faktiskās darba algas un no starpības starp minimālo mēneša algu un faktiski aprēķināto algu. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējam būs jāmaksā no saviem līdzekļiem.
LOSP uzskata, ka jaunās izmaiņas par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu radīs šādas problēmas: kārtējo reizi palielinās darbaspēka nodokļu slogu; negatīvi ietekmēs tieši lauku uzņēmējus un lauku iedzīvotājus; veicinās ēnu ekonomiku; veicinās bezdarba un sociālo pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu laukos;
palielinās administratīvo slogu lauksaimniekiem un citiem lauku uzņēmējiem.
Piemēram, tas ietekmēs mazos lauku uzņēmējus, kuru uzņēmumā vairāki darbinieki strādā nepilnu darba laiku – viens darbinieks agri no rīta ražo produktus, otrs pa dienu tos tirgo, trešais vakarā iztīra telpas. Līdz ar to stājoties spēkā šiem grozījumiem – lielākie zaudētāji būs mazie uzņēmēji un uz nepilnu slodzi strādājošie iedzīvotāji ne tikai laukos, bet arī pilsētās. Tas savukārt var vēl vairāk veicinās situāciju, ka šī iedzīvotāju daļa būs spiesta pamest darba tirgu un pieteikties sociālo pabalstu rindās, vai arī doties peļņā uz ārvalstīm.
“Lauku darbos ir ļoti daudz specifisku darbu, kuros nav nepieciešams nodarbināt darbinieku uz pilnu slodzi, jo to neparedz veicamā darba būtība, līdz ar to sagaidāms, ka stājoties spēkā jaunajām izmaiņām, uzņēmēji būs spiesti optimizēt savu darbību un ļoti iespējams, ka nodarbināto skaits tiks samazināts. Darba devēji vairs nebūs ieinteresēti pieņemt darbā darbiniekus uz samazinātu slodzi specifisku darbu veikšanai,” norāda padome.
Tāpat arī jāakcentē papildu administratīvā sloga palielināšanās sezonas darbu veicējiem, jo darba devējs būs spiests katru mēnesi slēgt jaunu darba līgumu, pieņemot darbinieku uz nepilnu mēnesi noteiktu sezonas darbu veikšanai, jo minimālo mēneša VSAOI objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs, un darba devējam nav jāmaksā sociālās iemaksas par tām dienām, kurās sezonas darbs netiek darīts.
Foto:inmemo/https://pixabay.com/en/users/inmemo-2780365//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālāk