• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
31/10/2016, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: TV3, Nekā personīga

Graudkopjiem šonedēļ izdevās no valdības saņemt 6 miljonus eiro. Zemkopības ministrija apgalvo, ka tā nav papildus nauda, bet nauda no nākamā gada budžeta. Šī nauda gan vēl nav ne nopelnīta, ne pat par nākamā gada budžetu ir nobalsojusi Saeima.

Kā svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, lai arī zemnieki bieži nākuši pie valdības naudas prasīšanu pamatojot te ar sausumu, te ar lietu, te ar sliktu starptautisko situāciju, lauksaimniecības nozare gadiem bijusi nesakārtota. Ne bez pašu zemnieku iesaistīšanās graudu nozarē darbojušies PVN krāpnieki, kas zaguši naudu no valsts budžeta. Un kā šonedēļ kļuvis zināms – pēc tam, kad šovasar Finanšu ministrija graudiem ieviesa reverso PVN, krāpnieki lauksaimniecības nozari nav pametuši un šobrīd pievērsušies nodokļu izkrāpšanai izmantojot zirņus, pupas un minerālmēslus.

19.septembris. Organizācijas “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš intervijā televīzijā paziņo: graudkopjiem bijusi slikta raža, nepieciešami 30 miljoni. Ar ministriem par to jau esot runāts.
Dienu vēlāk finanšu un zemkopības ministrs “Nekā Personīga” apgalvo – neko tādu viņi nezin. Arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola paziņo, ka kaut ko esot pa augu galam dzirdējusi, taču pie viņas neviens nav vērsies.

Dienu vēlāk Jānis Dūklavs norāda, ka par atbalstu graudaudzētājiem nav paredzēts lemt. “Šinī brīdī “Zemnieku saeima” Jura Lazdiņa personā vismaz ir izpaudusies pa vienu televīzijas kanālu, ka tur jau kaut kas ir runāts un sarunāts. Es neko tādu nezinu. Tā nav laba sadarbības forma, ka aiziet televizorā un pastāsta, ka ir kaut kādi miljoni iedoti. Es to uzzinu no televīzijas. Nekādi miljoni papildus nav iedoti,” norāda ministrs.

Paiet 5 nedēļas. To laikā naudu valdībai prasījuši gan skolotāji, gan mediķi, ar zaļo nāvi pie Saeimas biedējot finanšu ministri. Viņiem naudu neatrod, bet šajā otrdienā zemnieki panāk savu – valdība nolemj graudkopjiem piešķirt 6 miljonus. Bet tie neesot papildus 6 miljoni, bet 6 miljoni no nākamā gada 20 miljoniem, kas jau iebudžetēti kā palīdzība zemniekiem.

“Tā nav nekāda papildus nauda! Tā vienkārši ir nauda, ko mēs ātrāk izmaksājam no nākošā gada budžeta,” saka Dūklavs. Arī Reizniece – Ozola saka to pašu, norādot, ka “Tas, ko zemkopības ministrija ir piedāvājusi, ka nākamgad piešķirto finansējumu daļēji izmaksā jau šogad. Tas nav papildus, bet tas ir iepriekšējais lēmums, ka tiek izpildīts jau šogad. ”

Lauksaimnieku organizācijas Dūklavam ir tik pat tuvu, kā paša partija. Zaļo un zemnieku savienība pierakstīta tā saucamajā “skābbarības tornī”, kā tautā dēvē Zemkopības ministrijas ēku. Divus stāvus te aizņem daudzas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas. Nevalstisko sektoru ar valstisko zem viena jumta sapulcinājusi Laimdota Straujuma, kad pirms 16 gadiem sāka strādāt par Zemkopības ministrijas valsts sekretāri. Viņasprāt mehānisms ir labs un nerada šaubas par organizāciju pārāk ciešo pietuvinātību ZZS un ministrijai.

Daudzās biedrības saņēmušas arī naudu no Zemkopības ministrijas. Tā šogad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome no ministrijas budžeta saņēma 161 000 eiro. Pārtikas uzņēmumu federācija – 43 000 eiro. “Zemnieku saeima” un vēl 6 biedrības – katra gandrīz 27 000. Kopā : tie ir teju 400 000 eiro (393 641 eiro).

Zemnieki izrādījās spēcīgāki par skolotājiem un mediķiem. Nauda neražas kompensēšanai graudu audzētājiem atradās. Pie tam no naudas, kas vēl nav ne iekasēta, ne pat līdz galam apstiprināta Saeimā.

Tikmēr Finanšu policijā turpina izmeklēt 8 lietas par krāpšanos ar PVN darījumos ar graudiem. Kaitējums valstij nodarīts par 2 miljoniem eiro. Martā kriminālvajāšanai nosūtīts 1 kriminālprocess. Tajā 5 personas izkrāpušas 778 tūkstošus eiro (778 092 eiro).

PVN shēmas darījumos ar graudiem turpinās apmēram 5 gadus. Vairumtirgotāju skaits šajā laikā trīskāršojies, kamēr audzētāju skaits palicis tāds pats. Kopš vasaras darījumiem ar graudiem piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība.

Tāpēc šobrīd krāpnieki no graudiem “pārmetušies” uz zirņiem, pupām un minerālmēsliem.

“Esmu ticies ar uzņēmējiem, kas ikdienā šajā tirgū strādā un viņi saka, ka ir uzņēmumi, kas spēj piedāvāt neadekvāti zemas cenas un tas secinājums ir tāds, ka tur iespējams ir PVN shēmas. Lauksaimnieks, protams, skatoties, ka cena ir zemāka, viņš bieži vien arī nopērk no šī PVN shēmotāja, bet pirms viņš tiek pārdots zemniekam, viņš jau ir izgājis divus trīs uzņēmumus, kurš šis PVN ir izkrāpts,” stāsta Saeimas deputāts Edgars Putra.

PVN krāpnieki migrējuši pa dažādām nozarēm. Valsts centusies krāpniekus apkarot, ieviešot reverso PVN kokmateriāliem, metāllūžņiem, darījumiem būvniecībā, graudiem un no nākamā gada janvāra – zeltam. Tomēr kā secinājusi auditorkompānija Price Waterhouse Coopers, kas Finanšu ministrijas uzdevumā pētīja krāpnieku shēmas, Latvija līdz šim reversā PVN ieviešanu uzskatījusi kā teju vienīgās zāles krāpnieku apkarošanai. Turklāt pirms reversā PVN ieviešanas līdz šim nav noticis nozares izvērtējums – cik liels ir krāpnieku nodarītais kaitējums valsts budžetam, lai pēc tam varētu objektīvi izvērtēt – reformas ir devušas kādu jēgu, vai arī nē.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by

1,034 skatījumi




Video

Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku

23/01/2026

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē

23/01/2026

45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %

20/01/2026

2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti

20/01/2026

Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu

19/01/2026

2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...

Lasīt tālāk
Video

Veikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu

16/01/2026

Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem

15/01/2026

[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...

Lasīt tālāk
Video

Stājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums

07/01/2026

2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...

Lasīt tālāk
Video

Negūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru

07/01/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...

Lasīt tālāk
Video

Vairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas

06/01/2026

Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...

Lasīt tālāk