• Tweet

Lai arī Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka valdība varēja pārdot “Citadeles” banku izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk, ir jau otrais līdzīgais – to pašu secināja arī parlamentārās izmeklēšanas komisija –, atbildīgos par šo iznākumu neviens nemeklēs.

Ka vēsta LTV raidījums “Panorāma”, neskatoties uz atsevišķiem iebildumiem, Valsts kontroles secinātais Saeimā gan tika apspriests aiz slēgtām durvīm, jo daļa dokumentu par pārdošanas procesu joprojām ir apzīmogota ar slepenības zīmogu.

Kā pēc sēdes atzina Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), šis nav pirmais signāls, kas liecina par neizdevīgo pārdošanu. Tomēr neesot, no kā prasīt atbildību.

“Ziniet, te jau gribot negribot nevarēs atrast nevienu atbildīgo. Nu, ja prokuratūra neatrada nevienu atbildīgo, mēs varam konstatēt tikai to, ko mēs te runājām, ka tas varēja notikt izdevīgāk, labāk un profesionālāk,” sacīja Bērziņš.

Tikmēr Privatizācijas aģentūra pārmetumus noraida. Privatizācijas aģentūra, kas bija bankas “Citadele” kapitāldaļu turētājs un vadīja pārdošanas procesu, uzskata, ka Valsts kontroles atzinumam nemaz nav pamata.

Eiropas Komisijas (EK) noteiktajā termiņā un konkrētajā tirgus situācijā banka “Citadele” tika pārdota par labāko iespējamo cenu, norāda Privatizācijas aģentūra (PA), reaģējot uz Valsts kontroles secinājumiem par bankas pārdošanu.

Jau vēstīts, ka Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju “Vai akciju sabiedrības “Citadele banka” valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu?”. Kā Latvijas Radio skaidro Krūmiņa, valdība “Citadeles” akcijas pārdeva “Ripplewood” un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, bet valdība varēja iegūt vairāk.

Krūmiņa stāsta, ka Valsts kontroles revīzijā noskaidrots, ka banku varēja pārdot izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk. Turklāt valdība banku pārdeva pēdējā brīdī, jo pēc Eiropas Komisijas prasībām ilgāk vairs nevarēja paturēt valsts rokās savulaik pārņemto “Parex” banku, kuru vēlāk sadalīja, izveidojot “Citadeli”.

AS “Citadele banka” pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta ERAB, lai norēķinātos par valsts saistībām. 35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai.

Privatizācijas aģentūras īstenotā Parex bankas restrukturizācijas pārvaldība, kas ietver AS “Citadele banka” izveidi un pārdošanu, valstij ir izmaksājusi vismaz 6,5 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro samaksāti konsultantiem, bet attiecībā uz 1 miljona eiro izlietojumu tieši šim mērķim Privatizācijas aģentūra atskaitīties ar dokumentāriem pierādījumiem nespēja.

Tiek uzsvērts, ka AS “Citadele banka” pārdošana nav vienīgais liela mēroga un nacionāli nozīmīgs darījums, kura īstenošana nesniedz pārliecību par pietiekamu valsts interešu aizstāvību. Pie tādiem var pieskaitīt Liepājas Metalurgu,airBaltic, priekšā stāv lēmumi arī attiecībā uz Lattelecom un LMT valsts kapitāldaļu nākotni, Rail Baltica un citi jautājumi, kas ne tikai ietekmē tautsaimniecību, bet arī var prasīt ievērojamus valsts finanšu ieguldījumus.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/