Latvijas monētas gūst atzinību starptautiskajā konkursā “Monētu zvaigznājs”

Latvijas kolekcijas monētas guvušas atzinību izdevniecības Watermark Publishing House rīkotajā 10. starptautiskajā kolekcijas monētu konkursā “Monētu zvaigznājs 2016” (Coin Constellation – 2016).
Kā informē Latvijas bankā, pagājušajā nedēļā Maskavā tika paziņoti konkursa rezultāti. Kopumā uz balvām pretendēja 29 valstu centrālās bankas, kaltuves un citas organizācijas, kuras izlaiž kolekcijas monētas, ar vairāk nekā 240 monētām un 21 monētu sēriju.
Konkursā varēja pieteikt monētas, kas izlaistas no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Monētas vērtēja starptautiska žūrija deviņās nominācijās.
Latvijas Bankas 2015. gadā izlaistā monēta “Rainis un Aspazija” atzīta par labāko nominācijā “Unikāls idejas risinājums”. Sudraba kolekcijas monēta “Rainis un Aspazija” ir veltījums latviešu dižgaru Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai, tās grafisko dizainu veidojusi Arta Ozola-Jaunarāja un ģipša modeli – Ligita Franckeviča; monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla. Monētu veido divas atsevišķas daļas; uz vienas attēlots Rainis un uz otras – Aspazija ar viņas populārāko dzejoļu krājumu simbolizējošām sarkanām puķēm. Savukārt, monētu apgriežot, redzamas dzejas rindas, ko Rainis un Aspazija veltījuši viens otram.
Nominācijā “Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums” par labāko atzīta sudraba kolekcijas monēta “Melanholiskais valsis”, kuras grafisko dizainu veidojis Ilmārs Blumbergs un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta, kura kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, ir veltījums ģeniālā komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam “Melanholiskais valsis”, kas ir viena no izcilākajām latviešu simfoniskās mūzikas kompozīcijām. Monētas aversā redzama spoži uzmirdzējusi krītoša zvaigzne, gar monētas malu augšpusē lokveidā izkārtotas varavīksni simbolizējošas septiņas joslas. Savukārt monētas reversā izvietots uzraksts Valse Mélancolique. Saskaņā ar monētas mākslinieka I. Blumberga ieceri krītošā zvaigzne attēlo E. Dārziņa pāragro un traģisko aiziešanu no dzīves, bet varavīksnes septiņi loki raisa sarunu ar Dievu caur mūziku.
Nominācijā “Monētu klasika” 2. vietu ieguvusi sudraba kolekcijas monēta “Vērdiņam 500”. Šī monēta pilda kultūrvēsturisku misiju, ļaujot vērdiņu atkal iepazīt ne vien kā dainu un pasaku tēlu, bet arī kā reālu sudraba naudas zīmi. Monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs un ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Balvas ieguvušās monētas – “Rainis un Aspazija”, “Vērdiņam 500” un “Melanholiskais valsis” – vēl ir iespējams iegādāties Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā, kā arī monētu tirdzniecības vietās visā Latvijā. Vairāk informācijas par šīm un citām pārdošanā esošajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade.
Monētu konkursā “Monētu zvaigznājs” Latvija ar labām sekmēm piedalījusies arī iepriekš. Piemēram, pērn nominācijā “Unikāls idejas risinājums” par labāko tika atzīta Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai” veltītā sudraba kolekcijas monēta, bet nominācijā “Gada sudraba monēta” 2. vietu ieguva 2014. gada augustā izlaistā sudraba kolekcijas monēta, kas veltīta Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālāk