Deputātiem šodien jāizšķiras par atklāto balsojumu
Neraugoties uz to, ka juristi iebilst valsts amatpersonu ievēlēšanas lietderībai atklātā balsojumā, Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi Saeimas kārtības ruļļa grozījumus trešajam lasījumam, kas paredz virkni amatpersonas ievēlēt tieši šādā kārtībā.
«Aizklātā balsojumā balsotājs jūtas visērtāk – nav jājūtas vainīgam par izvēli, ja viņš izdara to atbildīgi. Iespējams, ka viņš kādam iepriekš apsolījis konkrētu balsojumu, bet aizklātais balsojums viņam dod iespēju nobalsot saskaņā ar sirdsapziņu,» saka Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis.
Komisijas pieņemtie grozījumi paredz atteikties no Saeimas Prezidija locekļu, tiesībsarga, valsts kontroliera, tiesnešu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja un citu amatpersonu apstiprināšanas amatā aizklātā balsojumā.
Šādi grozījumi kārtības rullī tika ierosināti, jo daļa deputātu līdz ar daļu sabiedrības uzskatīja, ka kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Atzīts, ka aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus. Savukārt atklāta balsošana atbilstot parlamentārās demokrātijas principam.
«Vēlētājiem ir jābūt informētiem par deputātu rīcību un viedokļiem. Nezinot to, kā deputāts balsojis, vēlētājs var tikai minēt par attiecīgā deputāta rīcības atbilstību viņa deklarētajām vērtībām un solītajam pirms vēlēšanām,» pauž Juridiskās komisijas viedoklis.
Diskutējot par amatpersonu ievēlēšanu, Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs norādīja, ka nav īsti skaidrs, kā ievēlēt valsts kontrolieri, jo normatīvajos aktos teikts, ka tas ievēlējams tādā pašā kārtībā kā tiesneši. Savukārt tajos pašos noteikumos atrunāts, ka Satversmes tiesas tiesnešus ievēl aizklāti. Konsultējoties ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, tika panākta vienošanās, ka uz valsts kontrolieri attiecināms atklātais balsojums.
Ventspils mērs Aivars Lembergs gan saskatījis pretrunas tiesiskuma koalīcijas retorikā. Izstudējot Vienotības, kas ir vieni no galvenajiem šo grozījumu virzītājiem, viņš pamanījis, ka pašas Vienotības valde tiek vēlēta aizklātā balsojumā.
Juridiskā komisija skata arī likuma grozījumus, kuros varētu tikt paredzēta arī Valsts prezidenta ievēlēšana atklātā balsojumā. Tomēr līdz šādai procedūrai Latvijai, šķiet, vēl ilgāku laiku būs jāpagaida. Piemēram, konstitucionālo tiesību eksperts profesors Ringolds Balodis uzskata, ka Latvijā atklātas prezidenta vēlēšanas Saeimā vēl nav vajadzīgas. Viņš atzīst, ka dažās valstīs, piemēram, Grieķijā, prezidents parlamentā tiek ievēlēts atklātā balsojumā, taču uzskata, ka politiķiem vajag atstāt vietu manevriem. «Var jau izdarīt tāpat kā ar Saeimu – vispirms atlaist un tad skatīties, kas notiek, bet labāk tomēr nepārsteigties,» teica eksperts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk