Deputātiem šodien jāizšķiras par atklāto balsojumu
Neraugoties uz to, ka juristi iebilst valsts amatpersonu ievēlēšanas lietderībai atklātā balsojumā, Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi Saeimas kārtības ruļļa grozījumus trešajam lasījumam, kas paredz virkni amatpersonas ievēlēt tieši šādā kārtībā.
«Aizklātā balsojumā balsotājs jūtas visērtāk – nav jājūtas vainīgam par izvēli, ja viņš izdara to atbildīgi. Iespējams, ka viņš kādam iepriekš apsolījis konkrētu balsojumu, bet aizklātais balsojums viņam dod iespēju nobalsot saskaņā ar sirdsapziņu,» saka Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis.
Komisijas pieņemtie grozījumi paredz atteikties no Saeimas Prezidija locekļu, tiesībsarga, valsts kontroliera, tiesnešu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja un citu amatpersonu apstiprināšanas amatā aizklātā balsojumā.
Šādi grozījumi kārtības rullī tika ierosināti, jo daļa deputātu līdz ar daļu sabiedrības uzskatīja, ka kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Atzīts, ka aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus. Savukārt atklāta balsošana atbilstot parlamentārās demokrātijas principam.
«Vēlētājiem ir jābūt informētiem par deputātu rīcību un viedokļiem. Nezinot to, kā deputāts balsojis, vēlētājs var tikai minēt par attiecīgā deputāta rīcības atbilstību viņa deklarētajām vērtībām un solītajam pirms vēlēšanām,» pauž Juridiskās komisijas viedoklis.
Diskutējot par amatpersonu ievēlēšanu, Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs norādīja, ka nav īsti skaidrs, kā ievēlēt valsts kontrolieri, jo normatīvajos aktos teikts, ka tas ievēlējams tādā pašā kārtībā kā tiesneši. Savukārt tajos pašos noteikumos atrunāts, ka Satversmes tiesas tiesnešus ievēl aizklāti. Konsultējoties ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, tika panākta vienošanās, ka uz valsts kontrolieri attiecināms atklātais balsojums.
Ventspils mērs Aivars Lembergs gan saskatījis pretrunas tiesiskuma koalīcijas retorikā. Izstudējot Vienotības, kas ir vieni no galvenajiem šo grozījumu virzītājiem, viņš pamanījis, ka pašas Vienotības valde tiek vēlēta aizklātā balsojumā.
Juridiskā komisija skata arī likuma grozījumus, kuros varētu tikt paredzēta arī Valsts prezidenta ievēlēšana atklātā balsojumā. Tomēr līdz šādai procedūrai Latvijai, šķiet, vēl ilgāku laiku būs jāpagaida. Piemēram, konstitucionālo tiesību eksperts profesors Ringolds Balodis uzskata, ka Latvijā atklātas prezidenta vēlēšanas Saeimā vēl nav vajadzīgas. Viņš atzīst, ka dažās valstīs, piemēram, Grieķijā, prezidents parlamentā tiek ievēlēts atklātā balsojumā, taču uzskata, ka politiķiem vajag atstāt vietu manevriem. «Var jau izdarīt tāpat kā ar Saeimu – vispirms atlaist un tad skatīties, kas notiek, bet labāk tomēr nepārsteigties,» teica eksperts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk