Vairums iedzīvotāju rūpīgi seko līdzi visiem saviem ikmēneša tēriņiem

Kā liecina “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, puse no pētījuma dalībniekiem rūpīgi seko līdzi visiem saviem ikmēneša tēriņiem. Vēl vairāk – 88% iedzīvotāju norāda, ka, iegādājoties pirmās nepieciešamības preces, vienmēr pievērš uzmanību to cenai.
Precizējot, kā aptaujas dalībnieki veic naudas ietaupīšanu, 49% iedzīvotāju par visbiežāko naudas taupīšanas paņēmienu atzīst iepirkšanos veikalos par zemākām cenām. 45% gadījumu tēriņu samazināšanai tiek gaidītas akcijas, kas kāroto preci ļauj iegādāties par lētāku cenu.
Neskatoties uz rūpīgu sekošanu līdzi ikmēneša tēriņiem, pētījuma dalībnieki lielākoties tomēr atzīst, ka plānotais ikmēneša budžets tiek pārtērēts. Turklāt 53% aptaujāto norāda, ka naudas pārtērēšana galvenokārt tiek saistīta ar pārtikas produktu iegādi. Citas preces šajā jautājumā pieminētas ievērojami retāk.
“Lai arī kopumā iedzīvotāju materiālais stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, joprojām pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču izmaksas, salīdzinot ar iedzīvotāju ikmēneša budžetu, ir nesamērīgi lielas, kas lielai daļai iedzīvotāju ikdienā uztur spriedzi”, komentē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Izsakot viedokļus, kāpēc Latvijas ražotie pārtikas produkti ir dārgāki par importētajiem, 40% uzskata, ka Latvijā ražotājiem ir mazāks atbalsts, kas liek noteikt augstāku produktu cenu, savukārt 38% pauž viedokli, ka Latvijas produktu cenu nosaka labāka kvalitāte.
“Latvijas iedzīvotājam gan agrāk, gan pašlaik ir diezgan svarīgi, lai patērētā pārtika būtu ražota Latvijā un tā būtu pēc iespējas dabiskāka. Tas ir labs signāls ražotājam un tirgotājam, ka šādām precēm var uzturēt cenu”, savu viedokli pauž Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Šajā jautājumā ar savām pārdomām dalās arī Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš: “No vienas puses acīmredzama ir palielas patērētāju daļas gatavība pievērst uzmanību tam, vai preces ir ražotas Latvijā. Varam pieņemt, ka vismaz daļai no viņiem preces vietējā izcelsme ir arī viens no iemesliem, lai tieši to izvēlētos. No otras puses iedzīvotājos ir teju vai pilnīga vienprātība, ka iepērkoties, jāskatās uz cenu.
No šīs atbildes mēs varam izdarīt provizorisku secinājumu, ka reti kurš Latvijas patērētājs būs gatavs regulāri izdot papildu naudu, ko varētu tikpat labi arī ietaupīt. Līdz ar to ārpus svētku tirdziņiem un specifiskiem nišas produktu segmentiem pašmāju ražotāji diez vai var cerēt uz iespējām piemērot būtisku uzcenojumu, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus sava vietējā statusa dēļ.”
Foto:dawnfu/https://pixabay.com/en/users/dawnfu-259388//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” projekta tematiskajā komitejā izskatīti “Alvarez & Marsal” veiktā padziļinātā izvērtējuma secinājumi un priekšlikumi
Šodien, 12. augustā, notika pirmā “Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēde, kurā starptautiskie konsultanti “Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects” (Alvarez...
Lasīt tālākFM rosina mazināt birokrātiju un administratīvo slogu sabiedriskā labuma jomā
Otrdien, 11. augusta sēdē, Ministru kabinets plāno izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas paredz vienkāršot administratīvās...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji pirms vēlēšanām aicina partijas sniegt risinājumus par nozares nepietiekamo finansējumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām sniegt konkrētu redzējumu par sabiedriskā transporta nozares ilgtermiņa attīstību un...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākSeptiņos mēnešos Vivi vilcienos pārvadāti 12 miljoni pasažieru; jūlijā 97,4 % reisu izpildīti laikā
Šī gada septiņu mēnešu laikā Vivi pārvadāja 12 miljonus vilcienu pasažieru. Tas ir par 0,6 % jeb 75 tūkstošiem mazāk nekā 2025. gadā. Pirmajos septiņos mēnešos lielākais pasažieru skaita...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas samazinājās par 3,5%
2026. gada jūlijā, salīdzinot ar šī gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai samazinājās par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā augusi par 4%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Straujākā izaugsme bija...
Lasīt tālākJūlijā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūlijā uzlabojies apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk