Rinkēvičs: NATO karavīri Latvijā paliks ļoti ilgu laiku

Dažādi analītiskie pētniecības centri novērojuši, ka pirms Varšavas samita pēdējo nedēļu laikā Krievija izvērš plašu kampaņu pret NATO. Vienlaikus notiek dažādas slēptas militāras operācijas, ko pamanījuši gan dienesti ASV, gan Skandināvijas valstīs, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
“ASV veido militāro ielenkumu ap Krieviju un gatavojas karam”, “Militārais konflikts starp Rietumiem un Krieviju kļuvis neizbēgams”, “Amerikas militāristi diktē savu dienaskārtību Eiropā”, “Amerikāņi radījuši slepenus ieročus, kas ļaus no attāluma kontrolēt cilvēku smadzenes”.
Šādus un līdzīgus brīžiem pat fantastikas romānu cienīgus izdomājumus no Krievijas medijiem savos iknedēļas pārskatos apkopojuši Eiropas Savienības analītiķi no organizācijas “East StratCom Task Force”. Gan ES, gan NATO pētnieki secina, ka tuvojoties Varšavas samitam, dezinformācijas apjoms par it kā rietumu agresiju pret Krieviju dienu no dienas pieaug.
“Protams, Varšavas samits neapšaubāmi ir viens no Krievijas propagandas mašinērijas mērķiem. Tas ir skaidri redzams un es domāju, ka šīs informācijas apjoms par šo notikumu pieaugs un būs virknē dažādu stratēģiju no Krievijas puses kā cilvēku apziņās iekrāsot šo notikumu,” stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
“Protams, pirms tādiem notikumiem kā Varšavas samits, jo īpaši pirms tādiem lēmumiem, kas tiks pieņemti, Krievijai ir interese ietekmēt gan sabiedrību NATO sabiedrotajās valstīs, gan arī savu sabiedrību. Tādēļ, protams, mēs varam sagaidīt gan pirms Varšavas samita daudz asākas reakcijas un propagandas kampaņas, gan mums jāgatavojas, ka pēc tam, kad Varšavas samita lēmumi tiks īstenoti, šī te retorika turpināsies un iespējams būs pat vēl daudz asāka,” uzskata Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Plašu Krievijas kampaņu piedzīvo arī Zviedrija un Somija, kas domā par iestāšanos NATO. Zviedrijas Drošības policija SAPO atklājusi, ka Krievijas izlūkdienesti aizvien aktīvāk izspiego dažādus militāros un civilos objektus, lai atrastu vājās vietas, ko varētu izmantot dažādu sabotāžu rīkošanā. Iespējams sakritība, bet īsi pirms 25.maijā Zviedrijas parlaments balsoja, ka NATO spēki varēs izmantot Zviedrijas armijas bāzes un ostas, notika vairāki starpgadījumi. Hakeri uzbruka septiņu Zviedrijas lielāko laikrakstu interneta vietnēm. 19.maijā it kā tehnoloģisku sarežģījumu dēļ vairākas stundas tika paralizēta gandrīz visa Zviedrijas gaisa satiksmes kontroles sistēma. Zviedrijas teritorijā netālu no Krievijas pierobežas pēkšņi pārstāja darboties trīs nozīmīgi mobilo sakaru apraides torņi.
ASV militāristi pēdējā gada laikā novērojuši pastiprinātu Krievijas kuģu un zemūdeņu aktivitāti vietās, kur okeāna un jūras dzīlēs atrodas svarīgi sakaru kabeļi. Kā atsaucoties uz anonīmiem avotiem militārajās aprindās raksta “The New York times”, Krievijas nesen uzbūvētais kuģis “Yantar”, kas it kā paredzēts zinātniskiem pētījumiem, ilgāku laiku novērots Gvantanamo līcī. Vietā, kur zem ūdens atrodas vairāki stratēģiski nozīmīgi sakaru kabeļi. Krievijas mediji ziņo, ka kuģu būvētavā Kaļiņingradā šonedēļ svinīgā ceremonijā sākts būvēt otrs šāds spiegu kuģis.
“Jebkura aktivitāte – zemūdeņu klātbūtne pie kabeļiem, vai Krievijas kuģi, kas parādās pie mūsu ūdeņiem, lidmašīnas vai pēkšņi notiekošās mācības – viss ir uztverams nopietni. Tas, ka mums liekas, ja tā vai cita ziņa ir ierasta, tad mēs šīs ziņas vienmēr uztveram nopietni,” norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V),”Es tikai varu teikt, ka kompleksi paraugoties gada griezumā ar visām aktivitātēm, kas notiek gan militārā, gan nemilitārā sfērā, ir pamats uz tām nopietni reaģēt.”
Arī NATO pētniecības centra STRATFOR pētnieki analizējuši Krievija pastiprināto interesi par komunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina, piemēram, interneta, mobilos un satelīta sakarus. Pētnieki atsaucas uz Krievijas darbībām Krimā, kad tur armija pārņēma kontroli pār telekomunikāciju un interneta sakariem. Neoficiāli ziņojumi liecinot, ka ar Krievijas mēģinājumiem traucēt sakarus jau ir saskārušās ASV un NATO militārās vienības, kas apmeklē pierobežas reģionus Baltijas valstīs. ASV bāzētā pētniecības institūta “Jamestown Foundation” prezidents Glens Hovards sarunā ar “Nekā Personīga” Krievijas rīcību raksturo īsi – tā grib radīt par sevi priekštatu kā par militāru lielvaru un iebiedēt iedzīvotājus Baltijas valstis.
“Iebiedēšana. Es uzskatu, ka katru dienu tā ir iebiedēšana. Mēģinot iebiedēt, ka jūs esat maza un ievainojama valsts, ka viņi nepieņem jūsu vērtības. Tas ir tas, ko Putins izmanto pret cilvēkiem Baltijā. Viņi grib jums likt domāt, ka esat mazi, rietumi jūs neaizsargās, Krievija ir tepat aiz durvīm un viņi ir ļoti spēcīgs militārs spēks. Viņi cenšas parādīt, ka viņu vērtības atšķiras no jūsu vērtībām, jo Baltijā ir Eiropas vērtības. Tikmēr Krievijā ir pavisam citas vērtības – aziātiskas. Gluži kā mongoļiem. Ka mēs jūs iznīcināsim un iegrūdīsim jūrā,” pauž ASV pētniecības institūta “Jamestown Foundation” prezidents Glens Hovards.
Krievijas iebrukums Ukrainā – tas bija iemesls, kāpēc iepriekšējā NATO samitā Velsā izlēma, ka rotācijas kārtībā Latvijā uzturēsies 120 NATO karavīri. Pēc Varšavas sanāksmes Latvija cer, ka uz palikšanu pie mums ieradīsies no 600 līdz 1000 armijnieku. Un NATO uzlabos spēju krīzes gadījumā ātri rīkoties un pieņemt lēmumus.
“Nav jaunums, ka Krievija mēģina paziņot, ka šis viss, ko NATO taisās darīt ir – eskalē situāciju, tas notiek vietā, kur tas nav nepieciešams, protams, kā vienmēr aizmirstot to visu, ko viņi paši ir demonstrējuši, kādus spēkus viņi ir attīstījuši Baltijas jūras reģionā un tepat blakus Baltijas valstīm, kāda veida mācības viņi ir realizējuši iepriekšējos gados. Tajā skaitā visnotaļ agresīvus scenārijus. Bet to viņi aizmirst vai nepiemin un saka, ka šī, manuprāt, ļoti proporcionālā un mērenā atbilde ir tas eskalējošais solis,” stāsta Sārts.
Tikmēr Rinkēvičs norāda, ka galvenais ir ļoti skaidrs politisks lēmums par to, ka NATO spēki šeit ir uz ļoti ilgu laiku. Vaicāts uz cik ilgu laiku, ministrs atbild, ka “tikmēr, kamēr mums būs tāda Krievija kaimiņos, kāda tā tagad ir. Uz tik ilgu laiku arī šeit mēs redzam nepieciešamību izvietot pietiekami nopietnus sabiedroto spēkus, kas varētu veido tā saucamo atturēšanas politiku.”
Esam stāstījuši par Krievijas lidmašīnu un kaujas helikopteru armijas bāzēm, kas atrodas dažu desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Un to, ka mūsu pašreizējais armijas bruņojums neļautu laikus pamanīt zemu lidojošus lidaparātus, ja tie tuvotos Latvijai.
Mums zināms, ka nākam piektdien Latvijas armija no ASV saņems pretgaisa aizsardzības radarus, kas tieši paredzēti, lai atklātu šādus zemu lidojošus objektus.
Savukārt nākamgad Latvija saņems pirmo no trim pasūtītajiem vidējās un tuvās darbības radariem. Cik šīs tehnikas iepirkšana Latvijai izmaksās, to gan Aizsardzības ministrija neatklāj, jo to neļaujot ar ASV kompāniju slēgtais līgums.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Dabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu
No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...
Lasīt tālākRīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi
Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...
Lasīt tālākRīga ZOO piedzimis Grevi zebru mazulis
Rīga ZOO saimi papildinājusi īpaša iemītniece – 27. jūnija vakarā Grevi zebru mātītei Gretai piedzimis mazulis – mātīte Mia. Lai gan zebru mazuļi Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē...
Lasīt tālākVDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...
Lasīt tālākPuntulis: Latvijā jau sen nevajadzētu būt Pionieru, Oktobra vai Maskavas ielu nosaukumiem
Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu laiku un brāzmainu vēju
Pēc mierīgas nedēļas izskaņas nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāmi dinamiskāki laika apstākļi – sinoptisko situāciju noteiks plašs ciklons virs Ziemeļeiropas, kas nesīs vairāk...
Lasīt tālākKarstums atkāpsies, bet laiks saglabāsies vasarīgi silts
Aizvadītās dienas daudzviet Latvijā bija karstas, tomēr silto gaisa masu nomainīs vēsāka, un turpmākajās dienās gaiss dienās iesils līdz +18...+22°, vien svētdien un pirmdien gaisa temperatūra...
Lasīt tālākNedēļas sākumā laiks būs sauss, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies
Darba nedēļas sākumā sinoptisko situāciju mūsu teritorijā noteiks anticiklona darbība – pirmdien un otrdien saule bieži mīsies ar mākoņiem, tomēr laiks saglabāsies sauss un vējš būs...
Lasīt tālākVVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi
Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...
Lasīt tālākValsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro
Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...
Lasīt tālāk