• Tweet

Pirmais jautājums, kas Parkinsona slimības pacientiem jāaktualizē, ir kompensējamo medikamentu izmaksas un valsts kompensācijas apmērs, uzskata paciente Dzidra. Parkinsona slimības pacienti sadūšojušies un nolēmuši veidot organizāciju savu tiesību aizstāvībai.

«Saslimu ar gripu, tā noritēja diezgan smagi, un pēc tam sāka sāpēt kreisais plecs. Vēlāk pamanīju, ka pats no sevis kustas viens pirksts,» stāsta Dzidra. Ģimenes ārstei no sākuma nešķita, ka tā varētu būt tieši šī slimība, diagnozes noteikšana kavējās. Meklējot informāciju, Dzidra pati atradusi Stradiņa slimnīcā ārstus, kuri pēc laika noteica diagnozi – Parkinsona slimība. «Apmēram gads pagāja, līdz man to noteica oficiāli, man tādas aizdomas bija,» saka paciente. Tagad viņa nepārtraukti lieto medikamentus, kuri gan, pēc Dzidras teiktā, neārstē pašu slimību, jo tā nav izārstējama, bet kavē tās attīstību un novērš simptomus, piemēram, sabiedrībā pazīstamāko Parkinsona slimības pazīmi – roku trīcēšanu. Līdztekus tai pacientiem ir arī atmiņas un runas traucējumi. «Pazūd doma, nenāk miegs,» atklāj Dzidra.

Precīzu datu, cik Latvijā ir cilvēku ar Parkinsona slimību, nav, atzīst P. Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Valsts iestādes uzskaita pacientus, kuri lieto slimības ārstēšanai paredzētus medikamentus, lai arī ar šo neizārstējamo slimību neslimo. Pēc šiem datiem, Latvijā ir ap 5000 Parkinsona slimības pacientu, lielākā daļa vecāki par 70 gadiem, tomēr, kā norāda ārsts, pēdējos gados šī slimība kļūst par 45–50 gadus vecu pacientu problēmu. Parkinsona un Alcheimera slimības ir izplatītākās neirodeģeneratīvās saslimšanas, kuru izpētei pasaulē tiek atvēlēts ļoti daudz pūļu. A. Millers īsumā paskaidro, ka Parkinsona slimību izraisa ķīmiskas vielas – dopamīna – deficīts, pacientam veidojas smadzeņu bojājumi, kuri izraisa traucējumus – muskuļu vājumu, gaitas traucējumus, trīci. Profesors arī norāda, ka pasaulē aizvien vairāk runā par šīs slimības ietekmi arī uz pacienta garīgo veselību – depresiju, halucinācijām, komunikācijas grūtībām.

Latvijā līdz šim nav bijusi organizācija Parkinsona slimības pacientiem. Paciente Dzidra atklāj, ka cilvēki ir sadūšojušies un gatavojas nodibināt biedrību. «Medikamentu jautājums būtu pirmais, ko mēs paceltu valsts līmenī, jo pašlaik slimības ārstēšanai valsts kompensē zāles 75% apmērā, daudzi pacienti nevar samaksāt līdzmaksājumu,» atzīst Dzidra. Viņas gadījumā šīs maksājums ir 60 lati mēnesī. Parkinsona pacientiem nav kontaktu, nekādas informācijas par aprūpi, rehabilitāciju. «Tas ir jāmaina,» saka Dzidra. Pacienti cits citam var palīdzēt.

A. Millers skaidro, ka noteikt, vai cilvēkam patiešām ir Parkinsona slimība vai tikai kāds no simptomiem, kas ir līdzīgs šai slimībai, nav viegli. Nereti pacienti ir ārstu uzraudzībā pat piecus gadus. Tomēr Latvijā pacienti gandrīz vienmēr nonāk pie ārsta pārāk vēlu. Pašlaik ar gēnu analīzēm noteikt, vai cilvēkam varētu attīstīties Parkinsona slimība, Latvijā nav iespējams. «Mēs vērojam pacientu dinamikā, uzreiz ar zālēm virsū nemetamies, veicam izmeklējums, novērtējam smadzeņu struktūru, pārbaudām asinsvadu plūsmu, jo var būt kāda vaskulāra saslimšana. Ir arī iespējams veikt neirofunkcionālos izmeklējumus,» stāsta A. Millers. Viens no dārgākajiem izmeklējumiem ir spektra analīze, kam valsts noteikusi striktas kvotas. Tieši pēc šāda izmeklējuma Dzidrai apstiprināja Parkinsona slimību.

***

Parkinsona slimība

Parkinsona slimību mēdz dēvēt par trīcošo paralīzi, jo pacientam vērojamas plašas nekontrolējamas muskuļu kustības.

Lēni progresējoša neirodeģeneratīva slimība, ko izraisa ķīmiskas vielas – dopamīna – deficīts smadzenēs

Eiropā no Parkinsona slimības cieš vairāk nekā 1,2 miljoni pacientu

Avots: nra.lv