Kučinskis:ja veselības nozarē pietrūktu tikai naudas, tad tajā nebūtu tik lielas problēmas

Ja veselības jomai pietrūktu tikai naudas, tad tajā nebūtu tik lielas problēmas un, iespējams, jāmeklē tādi cilvēki, kas var nozarē īstenot nepieciešamos darbus, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers atzina, ka šobrīd sarunas par reformām veselības nozarē ir iegriezušās par naudu, nevis par valdības rīcības plāna punktiem.
“Belēvičam ir skaidri pateikts – 35 miljoni – tas nepieciešams, lai nodzēstu ugunsgrēku un [nozari] sagatavotu tālākam procesam. Vai atradīsim citas iespējas? Es palieku pie tā, ka tas būtu bezatbildīgi no manas puses solīt [vēl papildu naudu]. Ja kāds var atrast labāku solītāju, varam arī tā runāt,” sacīja valdības vadītājs.
Kučinskis arī pieļāva, ka 35 miljonus veselības aprūpei var iegūt uz esošās ekonomikas izaugsmes rēķina. Vienlaikus no veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) tiek gaidīta nosacījumu izpilde, lai saņemtu šo naudu.
Ministru prezidents atzina, ka ja neizdosies vienoties par nepieciešamajiem darbiem veselības nozarē, var notikt sliktākais scenārijs – apjomīgi protesti, kuros piedalās arī veselības ministrs un tad reformas būs jāsvītro ārā no valdības rīcības plāna.
Kučinskis norādīja, ka būtiskas pretrunas rīcības plāna apspriešanā nav bijušas, vienīgā pretruna ir par finansējumu.
“Jāuzsver, ka rīcības plāns nesatur tādus solījumus, ko mēs nevaram izpildīt. Bet es domāju, ka diskusijas bija visnotaļ produktīvas, viņš vērtēja.
Ministru prezidents arī pauda, ka 35 miljonus eiro veselības nozare noteikti saņems, jo reformas var veikt tikai, ja ir nauda, par ko to darīt. Valdība primāri mēģinās šo summu atrast valsts budžetā.
Foto: ekrānšāviņš no Twitter foto
Vēl par tēmu:
Komisija konceptuāli atbalsta ieceri ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus piesaistīt vēlēšanu apgabaliem
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 16. septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Paredzēts, ka grozījumi par vēlētāju piesaisti vēlēšanu...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākAmbulatorā bērnu veselības aprūpe kā prioritāte – ne ātri, ne pietiekami, ne vienlīdzīgi
Bērnu veselības aprūpe likumā ir noteikta kā prioritāra, taču praksē nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu. Valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākRīdzinieki vēl nākamnedēļ varēs nodot vētrā lauztos kokus, zarus un lapas
Rīdzinieki aicināti nekavēties ar vētrā nolauzto koku, zaru un lapu nodošanu, jo pašvaldības izveidotais savākšanas punkts Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12 darbosies tikai līdz pirmdienai,...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālāk