Aizturēta VID darbiniece, kura ar izveidotu shēmu no valsts izkrāpusi 1,6 miljonus

Ceturdienas rītā, 10. martā, Finanšu policija aizturēja Cēsu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodaļas darbinieci Agnesi Leimani. Viņa tiek vainota, ka no 2013.gada janvāra kopā ar trim uzņēmējiem izveidojusi shēmu PVN izkrāpšanai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Viens no Leimanes sadarbības partneriem par finanšu noziegumiem četrus gadus bijis cietumā. Finanšu policisti izkratīja Leimanes darbavietu un mājokli, tur atrodot vērtīgus pierādījumus. Kopumā bijušas 37 kratīšanas Rīgā, Cēsīs un Valmierā.
Taču daudz interesantāki par pašu nodarījumu ir Finanšu policijas priekšnieka Podiņa secinājumi. Viņš sapratis, ka noziegumu bijis iespējams paveikt, jo Valsts ieņēmumu dienestā ir bijis liels caurums PVN atmaksas piešķiršanā.
“Šādu sistēmu varēja izdomāt tikai darbinieks, kas perfekti pārzina šīs te riska analīzes sistēmas un šo sistēmu vājības. Kādā veidā apiet šo sistēmu, tas ir izdomāts, tas ir noticis, būtībā šīs darbības tika veiktas no 2013.gada janvāra līdz šodienai. Tātad, mums ir periods būtībā trīs gadi, kad neviens Valsts ieņēmumu dienestā nav nojautis par to, kas reāli notiek. Tātad izkrāptās summas ir vienkārši…. neiedomājamas. Un ir identificēti vēl jauni gadījumi, kas liecina par to, ka pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kontroles sistēma Valsts ieņēmumu dienestā darbojas ļoti vāji,” piebilsts Podiņš.
“Nekā personīga” rīcībā esošajā Finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas rezolūcijā uzdots četru VID struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus rotēt, viens no rotējamajiem ir Finanšu policijas priekšnieks Podiņš. Izmaiņas skartu arī Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi, Nodokļu parādu piedziņas pārvales priekšnieku Marjanu Buriju, nodokļu kontroles pārvaldes priekšnieku Ivetu Buškevicu un visu šo cilvēku vietniekus.
Ministres padomnieka Jurija Spiridonova sastādītajā pavēlē Pētersonei arī pieprasīts pakļaut Finanšu un Muitas policiju tieši VID ģenerāldirektoram. Tas padarītu par nevajadzīgu VID ģenerāldirektora vietnieka Kaspara Čerņecka amatu. Ministre arī pavēlējusi Pētersonei sagatavot tādus normatīvos aktus, kas liktu VID iestāžu vadītājus rotēt ik pēc pieciem gadiem. Reformas politiķe pamato ar sabiedrības spiedienu pēc pārmaiņām VID.
Ceturdienas rītā, kad notika aizturēšana Cēsīs, bija arī kāda cita nozīmīga saruna. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija devies pie finanšu ministres, lai viņu pārliecinātu ar reformām piebremzēt. Viņš ar skaitļiem parāda, ka Kaspara Čerņecka, Kaspara Podiņa un Edija Ceipes vadībā Finanšu un Muitas policijas strādājušas arvien labāk. Ir atklātas daudzas lielas noziedzīgas shēmas, uzlabojusies kontrabandas apkarošana. Ģenerālrokurors no ministres aizgājis ar pārliecību, ka viņas rīkojumu par rotāciju mainīs, lai nepieļautu, ka Podiņa un Ceipes vietā atgriežas Marjans Burijs un Jānis Kalugins – Austrijā bēguļojošā Vladimira Vaškeviča domubiedri. Tieši viņi pēc pieredzes uz papīra ir piemērotākie cilvēki ieņemt augstos amatus
Ne Burija, ne Kalugina vadošos Finanšu un Muitas policijas amatos nebūšot, sola ministre Reizniece – Ozola. Tomēr arī pēc sarunas ar Kalnmeieru neatkāpšoties no ieceres atcelt no amata četru VID struktūrvienību vadītājus. Sabiedrība prasot radikālas pārmaiņas.
Šobrīd ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore ir noskaņota pārliecināt ministri, ka viņas iecerētā rotācija nav iespējama. Finanšu policijas priekšnieku ar Nodokļu pārvaldes vadītāju vietām samainīt nevar. Katram vajadzīgas specifiskas zināšanas. Arī Vaškeviča muitas speciālistus amatā likt nevar. Taču VID ģenerāldirektore arī saprot, ka nepakļaušanās var apdraudēt arī viņas pašas amatu.
Pētersone atzīst, ka Reiznieces rotācijas plāns savā starpā sarīda VID darbiniekus. Finanšu policisti, kas tagad VID vaino nolaidīgā attieksmē pret PVN izkrāpšanām, jau no vasaras piedaloties darba grupā, kas radīta tieši PVN shēmu izskaušanai. Pētersone piekrīt Kalnmeieram, ka labāks veids, kā cīnīties pret negodīgiem VID darbiniekiem ir piešķirt papildus resursus VID Iekšējās kontroles birojam.
Foto: https://www.facebook.com/vidgovlv/photos_stream?tab=photos_stream
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākAviopasažieris mēģina ievest Latvijā lielu summu skaidras naudas un dārgas rotaslietas, tās nedeklarējot
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot muitas kontroli Rīgas lidostā, pie kāda pasažiera atklāja ievērojamu skaidras naudas daudzumu un luksusa rotaslietas. Nedeklarētās...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk