Aizturēta VID darbiniece, kura ar izveidotu shēmu no valsts izkrāpusi 1,6 miljonus
Ceturdienas rītā, 10. martā, Finanšu policija aizturēja Cēsu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodaļas darbinieci Agnesi Leimani. Viņa tiek vainota, ka no 2013.gada janvāra kopā ar trim uzņēmējiem izveidojusi shēmu PVN izkrāpšanai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Viens no Leimanes sadarbības partneriem par finanšu noziegumiem četrus gadus bijis cietumā. Finanšu policisti izkratīja Leimanes darbavietu un mājokli, tur atrodot vērtīgus pierādījumus. Kopumā bijušas 37 kratīšanas Rīgā, Cēsīs un Valmierā.
Taču daudz interesantāki par pašu nodarījumu ir Finanšu policijas priekšnieka Podiņa secinājumi. Viņš sapratis, ka noziegumu bijis iespējams paveikt, jo Valsts ieņēmumu dienestā ir bijis liels caurums PVN atmaksas piešķiršanā.
“Šādu sistēmu varēja izdomāt tikai darbinieks, kas perfekti pārzina šīs te riska analīzes sistēmas un šo sistēmu vājības. Kādā veidā apiet šo sistēmu, tas ir izdomāts, tas ir noticis, būtībā šīs darbības tika veiktas no 2013.gada janvāra līdz šodienai. Tātad, mums ir periods būtībā trīs gadi, kad neviens Valsts ieņēmumu dienestā nav nojautis par to, kas reāli notiek. Tātad izkrāptās summas ir vienkārši…. neiedomājamas. Un ir identificēti vēl jauni gadījumi, kas liecina par to, ka pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kontroles sistēma Valsts ieņēmumu dienestā darbojas ļoti vāji,” piebilsts Podiņš.
“Nekā personīga” rīcībā esošajā Finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas rezolūcijā uzdots četru VID struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus rotēt, viens no rotējamajiem ir Finanšu policijas priekšnieks Podiņš. Izmaiņas skartu arī Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi, Nodokļu parādu piedziņas pārvales priekšnieku Marjanu Buriju, nodokļu kontroles pārvaldes priekšnieku Ivetu Buškevicu un visu šo cilvēku vietniekus.
Ministres padomnieka Jurija Spiridonova sastādītajā pavēlē Pētersonei arī pieprasīts pakļaut Finanšu un Muitas policiju tieši VID ģenerāldirektoram. Tas padarītu par nevajadzīgu VID ģenerāldirektora vietnieka Kaspara Čerņecka amatu. Ministre arī pavēlējusi Pētersonei sagatavot tādus normatīvos aktus, kas liktu VID iestāžu vadītājus rotēt ik pēc pieciem gadiem. Reformas politiķe pamato ar sabiedrības spiedienu pēc pārmaiņām VID.
Ceturdienas rītā, kad notika aizturēšana Cēsīs, bija arī kāda cita nozīmīga saruna. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija devies pie finanšu ministres, lai viņu pārliecinātu ar reformām piebremzēt. Viņš ar skaitļiem parāda, ka Kaspara Čerņecka, Kaspara Podiņa un Edija Ceipes vadībā Finanšu un Muitas policijas strādājušas arvien labāk. Ir atklātas daudzas lielas noziedzīgas shēmas, uzlabojusies kontrabandas apkarošana. Ģenerālrokurors no ministres aizgājis ar pārliecību, ka viņas rīkojumu par rotāciju mainīs, lai nepieļautu, ka Podiņa un Ceipes vietā atgriežas Marjans Burijs un Jānis Kalugins – Austrijā bēguļojošā Vladimira Vaškeviča domubiedri. Tieši viņi pēc pieredzes uz papīra ir piemērotākie cilvēki ieņemt augstos amatus
Ne Burija, ne Kalugina vadošos Finanšu un Muitas policijas amatos nebūšot, sola ministre Reizniece – Ozola. Tomēr arī pēc sarunas ar Kalnmeieru neatkāpšoties no ieceres atcelt no amata četru VID struktūrvienību vadītājus. Sabiedrība prasot radikālas pārmaiņas.
Šobrīd ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore ir noskaņota pārliecināt ministri, ka viņas iecerētā rotācija nav iespējama. Finanšu policijas priekšnieku ar Nodokļu pārvaldes vadītāju vietām samainīt nevar. Katram vajadzīgas specifiskas zināšanas. Arī Vaškeviča muitas speciālistus amatā likt nevar. Taču VID ģenerāldirektore arī saprot, ka nepakļaušanās var apdraudēt arī viņas pašas amatu.
Pētersone atzīst, ka Reiznieces rotācijas plāns savā starpā sarīda VID darbiniekus. Finanšu policisti, kas tagad VID vaino nolaidīgā attieksmē pret PVN izkrāpšanām, jau no vasaras piedaloties darba grupā, kas radīta tieši PVN shēmu izskaušanai. Pētersone piekrīt Kalnmeieram, ka labāks veids, kā cīnīties pret negodīgiem VID darbiniekiem ir piešķirt papildus resursus VID Iekšējās kontroles birojam.
Foto: https://www.facebook.com/vidgovlv/photos_stream?tab=photos_stream
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk