• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/12/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Cerot panākt, lai valsti un pašvaldības pēc iespējas mazāk skartu iespējamie nākamie banku krahi, Nacionālā apvienība vēlas grozīt ierasto kārtību, nosakot, ka valsts un pašvaldību līdzekļi tiek pārvaldīti Valsts kasē, kā arī stiprināt kādu valsts banku ar ierēdņu algas kontiem.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nākamgad Saeimā iecerējusi iesniegt grozījumus likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. Grozījumi paredz noteikt, ka pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes savus finanšu līdzekļus glabā Latvijas Republikas Valsts kasē, nevis kredītiestādēs.

Grozījumi sagatavoti, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos kā ar Latvijas Krājbanku un Parex banku. Brīdī, kad šīs bankas nonāca finansiālās grūtībās un to darbība tika apturēta, vairāku pašvaldību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļi tika iesaldēti, apdraudot valsts un pašvaldību funkciju izpildi. Nacionālā apvienība uzskata, ka, pieņemot grozījumus, tiktu nodrošināts, ka atsevišķas bankas finansiālas problēmas nevar apdraudēt pašvaldību vai valsts institūciju darbību.

Šo ideju atbalsta arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kas uzskata, ka valsts un pašvaldību iestādēm pirmām kārtām ir jānodrošina, lai to rīcībā esošā nodokļu maksātāju nauda tiktu efektīvi izlietota normatīvajos aktos noteikto funkciju pienācīgai izpildei, nevis kā prioritāru mērķi šiem resursiem izvirzīt maksimālas peļņas gūšanu no to uzglabāšanas kredītiestādēs.

Tomēr ar šo iniciatīvu Nacionālajai apvienībai, iespējams, vēl nepietiks. Piemēram, apvienības deputāts Romāns Naudiņš uzskata, ka komercbankām Latvijā ir dots pārāk daudz privilēģiju. Viņš kā atzīstamu un atdarināmu pieredzi pieminēja Vāciju, kurā valsts ierēdņu algu konti atrodas valsts bankā, kura izsniedz arī maksājumu kartes un piedāvā iespēju veidot depozītus. Deputāts uzskata, ka, rīkojoties līdzīgi, Latvija varētu izveidot stabilu un krīzēm mazāk pakļautu banku.

Ierosinājumiem krasi iebilst Latvijas Komercbanku asociācija. «Nav skaidrs, kas ir idejas mērķis, kāds no tā labums un ko plānots sasniegt? Jo cilvēkiem no tā noteikti labāk nebūs,» asociācijas viedokli par ierēdņu algu kontu atvēršanu Valsts kasē vai kādā valstij piederošā bankā atreferēja asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.

Asociācija norāda, ka algas konts privātpersonām nenozīmē vienkārši atvērtu kontu, banku izpratnē tas sevī ietver virkni pakalpojumu, sākot ar internetbanku un beidzot ar overdraftiem un kredītlīnijām, banku automātiem.

«Vai tiek domāts, ka Valsts kase veiks visas funkcijas un sniegs visus pakalpojumus vairāk nekā simt tūkstošiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem? Tad ir jautājums par Valsts kases kapacitāti, ieguldāmajām izmaksām un to samērību ar reālajiem ieguvumiem,» saka B. Melnace.

Viņa arī norādīja, ka valsts nepārprotami ir paziņojusi, ka valstij piederošās Citadele un Hipotēku un zemes banka ar laiku tiks pārdotas, kas izslēdz iespēju tās izmantot ilgstoši saskaņā ar Nacionālās apvienības vīziju.

Komercbankas arī neatzīst tām raidītos pārmetumus par pārmērīgu ietekmi valdībā. «Vai valdības rīcība, bankām no nākamā gada dubultojot finanšu stabilitātes nodevu (gandrīz vienīgais nodokļu palielinājums kādai nozarei nākamgad), būtu uzskatāma par kādu īpašu atbalstu un labvēlību,» retoriski jautā B. Melnace.

Arī Valsts kase nav sajūsmā par iespējamajiem jauninājumiem. «Pēdējo gadu laikā Valsts kase ir optimizējusi savus resursus, lai varētu veikt tai pašlaik noteiktās funkcijas. Ja pieņems lēmumu par Valsts kases funkciju paplašināšanu, tas noteikti prasīs gan papildu personāla resursus, gan investīcijas informācijas sistēmās,» atzīst Valsts kases pārstāve Sandra Gīle.

Avots: nra.lv

424 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk