• Tweet

Lai arī ugunsdzēsēji ir tie, kas ikdienā riskē ar savu dzīvību, lai glābtu nelaimē cietušos, Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta (VUGD) depo joprojām pārsteidz ar savu kritisko stāvokli. Instancē ir tā sauktās sausās labierīcības, glābējiem trūkst ekipējuma un daudzu citu būtisku lietu, ziņo LNT raidījums “900 sekundes”.

VUGD rīcībā šobrīd ir 94 depo, tostarp divi jaunuzbūvēti –  Cēsīs un Valkā, taču ir aptuveni 30 depo, kas ir celti līdz 1940. gadam. Šie depo tiek pastāvīgi uzturēti, lai nepieļautu avārijas situāciju, taču, protams, to stāvoklis lielākoties nav piemērots depo prasībām.

VUGD vadītājs Oskars Āboliņš atzīst, ka šobrīd situācija ir diezgan cerīga, jo valsts 2015 – 2017 gadam ir piešķīrusi budžeta līdzekļus 11, 5 miljonu apmēram, kas tiks novirzīti gan jaunu depo būvniecībai, gan arī esošo depo renovācijai.

“Šie līdzekļi tomēr nav pietiekami visu depo renovācijai, un prioritāte ir tie depo, kas ir tiešām avārijas stāvoklī,” stāsta Āboliņš.

Problēma ir ne tikai depo infrastruktūra, bet arī glābēju ekipējums un specializētie transportlīdzekļi.

“Reālā situācija, teikšu tā, ir gaužām bēdīga. Lielākā daļa autoparka ir novecojusi, un pēdējais automašīnu iepirkums ir bijis 2007. gadā, kad tika iegādāts 71 specializētais ugunsdzēsēju transportlīdzeklis, taču mūsu reālās vajadzības ir divreiz lielākas,” atzīst VUGD vadītājs.

Pēc mēneša apritēs divi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kur cieta arī ugunsdzēsēji. Daudzi cieta fiziski, taču morāli cieta praktiski viss dienests. Fiziski cieta 12 ugunsdzēsēji un glābēji, no kuriem trīs ir atvaļinājušies, viens – pēc paša vēlmes, divi – veselības problēmu dēļ, kas ir piedzīvotās traģēdijas sekas.