Fransuā Olands: Francijai ir jāturpina stāvēt aiz Grieķijas
Francijas prezidents Fransuā Olands sola palīdzēt Grieķijai īstenot grūti izpildāmās valsts glābšanas reformas un risināt tās problēmas saistībā ar imigrantu pieplūdumu.
“Francijai ir jāturpina stāvēt aiz Grieķijas,” sacīja Olands, kas ir viens no nedaudzajiem Eiropas līderiem, kas pauž atbalstu Grieķijas premjerministra Aleksa Cipra jaunajai valdībai.
Jau savā pirmajā vizītē Atēnās, Olands uzteica Grieķijas apņēmību turpināt iesākto kursu ceļā uz ekonomikas reformām, kas izbeigušas sarunas par iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.
Ceturtdien ierodoties Atēnās, Olands atgādināja, ka Ciprs pieņēmis drosmīgu lēmumu, jūlijā piekrītot vairākiem valsts izdevumu samazināšanas pasākumiem apmaiņā pret finansiālo atbalstu no jaunā 86 miljardu eiro lielā aizdevuma.
“Mēs darījām visu, lai Grieķija paliktu Eiropā,” sacīja Olands. Uz to Ciprs atzina, ka Francijas prezidents bija starp tiem nedaudzajiem, kas pārliecinājis viņu pieņemt vienošanās noteikumus.
Francijas līderis arī atkārtoti lūdzis atgriezties pie sarunas par procentu atlikšanu Grieķijas valsts parādām. It īpaši ņemot vērā to, ka Grieķija šobrīd piedzīvo kārtējos nepopulāros nodokļu pasākumus.
Olands uzsvēra nepieciešamību Grieķijai pildīt savas saistības:”Es zinu, ka reformas ir ļoti prasīgas un grūtas,” viņš sacīja, atsaucoties uz darbībām, ko prasa aizdevēji attiecībā uz Grieķijas nodokļu administrēšanu, pensiju sistēmu un valsts mehānismu modernizāciju, “tie visi ir nepieciešami Grieķijas nākotnei”.
Atsaucoties uz kreditoru nostāju par parādu, Olands teica, ka sarunas par atvieglojumu varētu sākties pēc tam, kad visas saistības tiks izpildītas.
“Mēs atbalstām Grieķiju. Tas, ko es šobrīd paužu nav empātija, tas ir atbalsts spēcīgai sadarbībai,” sacīja Francijas prezidents, piebilstot, ka Francija ir lielisks draugs Grieķijai.
Tikšanās laikā Fransuā Olands un Aleksis Ciprs parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu, paredzot sadarbību dažādās uzņēmējdarbības nozarēs.
Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.
Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākLaiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs
Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālāk