• Tweet

Nenoliedzami, pēdējo mēnešu skaļākais notikums konkurences tiesību jomā saistīts ar akciju sabiedrības “Latvijas Gāze”(LG) lietu. Konkurences padomes (KP) lēmums sodīt uzņēmumu par rīkošanos saskaņā ar KP, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) norādēm, izraisījis sašutumu ne tikai Latvijas sabiedrības un ekspertu vidū, bet arī atbalsojies tālu ārpus mūsu valsts robežām.

Ar virsrakstiem par to, ka Latvijas Gāze izsaka pārmetumu apelācijas tiesai par iestādes lēmumu “automātisku apstiprināšanu”, ziņu par Latvijas uzņēmuma cīņu ar tiesas spriedumu, kur, kā izskatās, bez iedziļināšanās lietas būtībā automātiski apstiprināts KP lēmums, publicējuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, tajā skaitā neatkarīgā mediju organizācija “mLex” un specializētais konkurences tiesību izdevums “PaRR”, kas nodrošina intelektuālu, analītisku informāciju par globāli būtiskākajām aktualitātēm konkurences un tirdzniecības tiesībās.

Ārvalstu plašsaziņas līdzekļos tiek norādīts, ka KP sodīja vadošo Latvijas gāzes piegādes uzņēmumu 2013. gadā, uzskatot, ka tā rīcība pret parādniekiem, kuriem gāzes padeve tika atjaunota vien pēc parāda nomaksas, neatbilst konkurences principiem. Vienlaicīgi KP atzina, ka virknē šādu situāciju uzņēmums rīkojies pareizi. Sods tika piespriests par uzņēmuma darbību no 2009. līdz 2013. gadam. Publiskotā informācija, šķiet, nav atstājusi vienaldzīgus arī ārvalstu nozares profesionāļus un globālā mērogā salīdzinoši nelielajam Latvijas uzņēmumam nu rūpīgi seko līdzi arī pasaulē. Jo īpaši tiek sekots tam, vai jautājums nonāks līdz Eiropas Savienības tiesai, jo KP iejaukšanās citu iestāžu kompetencē var negatīvi ietekmēt izpratni par ES konkurences likumu piemērošanu pārējās ES valstīs.

Līdzīgi kā Latvijā, arī ārvalstīs LG tiesvedībai pievērsta liela uzmanība tieši no juristu puses, kas liecina, ka mūsu tiesu sistēmai, kas jau Latvijā ilgstoši pakļauta kritikai, pastiprināta interese tiks pievērsta arī no ārvalstīm vēl lielākā apjomā un, visticamāk, tā tiks apskatīta ārvalstu medijos, ne tajā labākajā gaismā. Šaubu ēna gūlusies arī pār KP, kas ar šo diskutabli vērtēto lēmumu, radījusi iespaidu, ka Latvijas uzņēmumi tomēr īsti nevar uzticēties uzraugošajām institūcijām.

mLex korespondents Metjū Ņūmans (Matthew Newman) sevišķi atzīmējis Latvijas Gāzes iebildumu par to, ka tiesa bez iedziļināšanās ir vienkārši pārkopējusi KP lēmumā ietvertos secinājumus. Latvijas juristu vidū nereti izskanējis viedoklis, ka efektīvai un drošību garantējošai tiesu sistēmas darbībai jābūt svarīgai valsts prioritātei, taču tā vietā mēs saskaramies ar lēmumiem, kas rada pamatotas bažas par korupciju, procesuālām nepilnībām, tiesnešu un tiesu izpildītāju godprātības trūkumu, kā piemērs tam tiek minēta LG, kurai piemērotais nesamērīgais sods, visticamāk, atstās iespaidu uz valsts kopējo uzņēmējdarbības vidi un, iespējams, pat uz valsts reputāciju starptautiskajā arēnā.

Jau vēstīts, ka AS “Latvijas Gāze” Augstākajā tiesā pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atstāja spēkā Konkurences padomes uzlikto 2,2 miljonu eiro sodu. “Latvijas Gāze” uzskata, ka Konkurences padomes lēmums piemēro sodu ar atpakaļejošu spēku, neatbilst tiesiskās paļāvības principam un ir nesamērīgs.

Kā ir norādīts AS “Latvijas Gāze” paziņojumā ārvalstu medijiem, AS “Latvijas Gāze” saskata pamatu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja arī Augstākā tiesa atzīs par pamatotu tiesiskās paļāvības principu neievērošanu.