Kudors: Krievija izmanto ES šķelšanos, lai ietekmētu atsevišķas Eiropas valstis
Krievija izmanto Eiropas Savienības (ES) šķelšanos, lai ietekmētu atsevišķās Eiropas valstis, piektdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izpilddirektors Andis Kudors.
“Ir redzams, ka Krievija negrasās krasi mainīt savu nostāju Ukrainas situācijā. Nekas neliecina par to, ka Krievija tiešām plānotu izvest savu karaspēku no Ukrainas,” intervijā norādīja Kudors.
Kudors uzskata, ka Krievija izmanto Eiropas šķelšanos, lai ietekmētu Eiropas Savienības (ES) politiku:”Krievija cenšas vājināt ES transatlantiskās saites un atsevišķu ES valstu iekšējo sabiedrību,” sacīja APPC izpilddirektors, uzsverot, ka ES atbildei ir jābūt vienotības veicināšanai.
Viņš norādīja, ka šajā situācijā nav iespējami individuāli risinājumi, bet gan reģionāli un ES līmeņa risinājumi.
Savukārt komentējot Latvijas rīcību sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, Kudors norādīja, ka Latvija sper pareizos soļus un tai būtu jāturpina sadarbība ar Baltijas valstīm un jāstrādā arī iekšēji, stiprinot robežas un veicinot sabiedrības saliedēšanu, kā arī nepieciešams skatīties uz tālākiem kaimiņiem – Zviedriju, Somiju.
APPC vadītājs uzsvēra, ka ES ir jāapzinās sava loma, jo “ES nav tik ļoti atkarīga no Krievijas, kā Krievija atkarīga no ES”, taču problēmas rada tas, ka ES valstis nav vienotas un Krievija to izmanto, lai ietekmētu atsevišķās Eiropas valstis.
Kudors uzskata, ka Ukrainas konfliktā nav paredzami ātri risinājumi un konflikts turpināsies, savukārt pašai Krievijai nāksies sākt domāt par situācijas uzlabošanu, jo pret tās vērstās sankcijas sāk “kost”.
Jau vēstīts, ka ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, ES noteikusi pret valsti ekonomiskās sankcijas.
Par sankciju atcelšanu gan ir pāragri runāt, jo situācija Ukrainā neuzlabojas. Krievija vairākkārt ir norādījusi, ka Ukrainas austrumos necīnās Krievijas armija un visu vainu novēlusi uz medijiem, kas pēc Krievijas domām, nav ticami pierādījumu avoti.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk