Vilks: Latvijas ekonomika turpina priecēt
Šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika uzrādījusi straujāko pieaugumu pēdējo trīs ar pusi gadu laikā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augusi par 5,7%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem par 1,3%, jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus komentē finanšu ministrs Andris Vilks.
„Jāuzsver, ka straujie izaugsmes tempi sasniegti laikā, kad ārējā ekonomiskā vide ar vien turpina pasliktināties. Viennozīmīgi šis pieaugums priecē, jo tas norāda uz Latvijas ekonomikas stabilitāti, kas saistīts gan ar uzlabotu konkurētspēju, gan labvēlīgu situāciju mūsu tirdzniecības partnervalstīs. No otras puses nav skaidrs vai un cik ilgi Latvija būs pasargāta no satricinājumiem ārējā vidē, un vai tuvākajos ceturkšņos Latvijā nebūs vērojama izaugsmes tempu bremzēšanā,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks.
Šobrīd īstermiņa ekonomikas indikatori vēl neliecina, ka ārējās problēmas būtu sasniegušas Latviju. Oktobrī turpināja samazināties bezdarbs, savukārt nodokļu ieņēmumi pārsniedza gan plānoto, gan iepriekšējā gada apjomu. Pretēji patērētāju un uzņēmēju noskaņojumam Eiropā, kas jau vairākus mēnešus pasliktinās, oktobrī Latvijas uzņēmēju un patērētāju aptaujas joprojām neliecina par situācijas pasliktināšanos.
Tomēr ārējā vide oktobrī turpināja pasliktināties. „Ļoti uztraucoša ir notikumu attīstība eirozonā, kur valstu vadītājiem joprojām nav izdevies ierobežot parādu krīzes izplatību, kas šobrīd jau apdraud Itāliju. Par to liecina straujš valdības vērtspapīru procentu likmju pieaugums otrreizējā tirgū pēdējo divu nedēļu laikā. Parādu krīzes izplatības apturēšana ir svarīgs priekšnoteikums turpmākai ekonomikas izaugsmei visā eirozonā un tādējādi nozīmīgs faktors izaugsmei arī Latvijā,” norāda A.Vilks.
Trešā ceturkšņa IKP pieaugums liecina par to, ka šogad izaugsme varētu būt pat nedaudz augstāka, nekā šobrīd ir prognozēts, tomēr attiecībā uz 2012. gadu saglabājas ļoti liela nenoteiktība. Šādā situācija svarīgi turpināt darbu pie budžeta konsolidācijas, lai Latvijas ekonomika un valsts finanses būtu mazāk atkarīgas no ārējās vides svārstībām. Finanšu ministrija prognozē, ka IKP 2012. gadā pieaugs par 2,5%.
Šā gada septembrī eksporta apjomi turpina pieaugt uzrādot līdz šim labāko sniegumu – 552 miljoni latu.
„Zīmīgi, ka septembris parasti ir viens no aktīvākajiem mēnešiem ārējā tirdzniecībā. Eksporta pieauguma tempi, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, joprojām ir augsti – kāpums par 16,1%. Arī imports šā gada septembrī sasniedzis pēdējo trīs gadu laikā augstāko līmeni 670 miljonus latu apmērā – kāpums par 17,7% gada laikā, kas atbilst vidējam līmenim 2007. Gadā. Tomēr jāuzsver, ka ir mainījusies importa struktūra samazinoties satiksmes līdzekļiem kopējā importā,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Pēdējos mēnešos strauju izaugsmi turpina piena produktu, papīra un poligrāfijas izstrādājumu, celtniecības materiālu un apģērbu produkcijas eksports. Manāma lielāka aktivitāte arī mēbeļu produkcijas eksportā.
Ieņēmumi no straujās eksporta izaugsmes pēdējo divu gadu laikā veicinājusi arī iekšzemes patēriņa stabilizēšanos un nelielu pieaugumu, kas līdz ar ārējo pieprasījuma mazināšanos var palīdzēt noturēt ekonomikas mērenu izaugsmi arī atkārtotu globālu finanšu satricinājumu laikā.
Šā gada laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, imports audzis straujāk nekā eksports. Tas palielina tirdzniecības deficītu, tomēr nepieciešams vērtēt arī importa struktūru, kur pēdējā gada laikā vērojams investīciju preču pieaugums, kas no vienas puses palielina deficītu, bet no otras puses nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu.
Šā gada ceturtajā ceturksnī samazinoties pasaules tirdzniecības aktivitātei pieaugusi arī konkurence starp ražotājiem, tādēļ nedaudz pasliktinājies arī uzņēmēju konkurētspējas vērtējums ārējā tirgū, ko gan nedaudz uzlabo vietējo ražotāju elastība cenu noteikšanas ziņā, samazinot cenas eksportētai produkcijai.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk