Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji uzlabojas
Daudzās jomās Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir uzlabojušies, tuvinoties vidējiem Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem – liecina Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanas vidusposma (2011.-2013.g.) novērtējums.
Tā piemēram, no 2009.gada par 2 gadiem ir palielinājies iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu* skaits, 2012.gadā sasniedzot un pat pārsniedzot 54,7 gadus vīriešiem un 57,8 – sievietēm, kas bija izvirzīts par mērķi Sabiedrības veselības pamatnostādnēs līdz 2017.gadam. Tāpat arī potenciāli zaudēto mūža gadu** rādītājs kopš 2009.gada samazinājies par 14%, kas liecina par priekšlaicīgās mirstības samazinājumu.
Nedaudz samazinājusies ir priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī ļaundabīgajiem audzējiem. Samazinājusies arī zīdaiņu mirstība, informē Veselības ministrija.
Neinfekciju slimību galvenās riska faktoru grupas ir nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Šo riska faktoru ierobežošana būtiski uzlabo sabiedrības veselību. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas iedzīvotāju paradumos un uzvedībā notiek lēni un ir nepieciešams turpināt regulārus un kompleksus veselības veicināšanas pasākumus, piemēram, padarot veselīgāko izvēli iedzīvotājiem par visvieglāk pieejamo.
Novērtējums arī atklāj, ka veselības rādītāji atšķiras dažādās vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un citās iedzīvotāju grupās. Joprojām vīriešiem ir vērojama daudz augstāka priekšlaicīga mirstība kā sievietēm – neveselīgāks dzīvesveids (neveselīgs uzturs, atkarību izraisošo vielu lietošana) un riskantāka uzvedība.
Novērtējumā ministrija uzsver, ka būtiskākā nozares problēma ir nepietiekamais finansējums veselības nozares pakalpojumu nodrošināšanai – pārskata periodā tā procentuālais īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir nokrities līdz 3,2% (2013.gadā), kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējo 8 gadu laikā un viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tieši naudas trūkums tiek uzsvērts kā galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji nav vērsušies pēc palīdzības pie veselības aprūpes speciālistiem.
Veselības politikas īstenošanā būtiska loma ir starpnozaru sadarbības veicināšanai, tādējādi ir nepieciešams turpināt ieviest principu “veselība visās politikās” gan veselības veicināšanas, gan veselības aprūpes jomā, paaugstinot visu sektoru izpratni un iesaisti sabiedrības veselības jautājumu kompleksā nodrošināšanā.
*Veselīgi nodzīvotie mūža gadi ir laiks, ko persona prognozējami var nodzīvot bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem.
** Potenciāli zaudētie mūža gadi ir gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ (līdz 64 gadu vecumam).
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākLatvijas slimnīcu vadītāji vēršas pie valsts veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai paustu bažas par veselības pakalpojumu turpmāko pieejamību un kvalitāti Latvijā
Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā to finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un īpaši sāpīgi tā skars reģionu iedzīvotājus....
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākVeselības ministrija atgādina: no 1. janvāra stingrākas prasības skaistumkopšanas pakalpojumiem
Veselības inspekcija atgādina, ka saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālākAukstums apdraud mīļdzīvniekus: veterinārārsti aicina parūpēties par dzīvnieku drošību
“Bieži vien saimnieki nenovērtē aukstuma negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem. Tomēr sals, īpaši kopā ar vēju un mitrumu, var būtiski pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu, saasināt hroniskas...
Lasīt tālāk