Piensaimnieki pieprasa force majeure apstākļus
Šodien piensaimnieku pārstāvji tikās ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai apspriestu kritisko situāciju piena nozarē Latvijā, kā arī 5.septembrī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdē Briselē, pieņemtos lēmumus par nepieciešamo atbalstu ES lauksaimniecības nozarei pēc Krievijas sankciju ieviešanas, informē LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Lauksaimnieku organizācijas iesniedza ministrijai konkrētas prasības, kuras tikšanās reizē tika izdiskutētas un rasti kompromisi iespējamajiem risinājumiem. Lauksaimnieki uzvēra, ka Latvijā jānosaka force majore apstākļi piensaimniecības nozarē.
Piensaimnieki pieprasa nekavējoties no Eiropas Savienības (ES) Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67,00 EUR uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī – tika solīts, ka šī prasība tiks iesniegta ES un izskatīta nākamajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.
Lauksaimnieki prasīja, lai turpmākajos gados saglabātu pārejas posma valsts atbalstu (PPVA) pilnā apjomā 2015.gadā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nostādnes. ZM ir aprēķinājusi, ka PPVA 2015.gadā Latvijai nepieciešams izmaksāt 72 miljonus eiro, taču sarunās ar premjerministri kopā ar lauksaimnieku organizācijām tikšanās laikā vienojās par iespējamo kompromisu – 50 miljonu eiro izmaksu.
Par prasību saimniecībām, kurām šogad būs jāpārstāj realizēt kūtsmēslu krātuvju projektus, paredzot iespēju, tos īstenot jaunajā programmēšanas periodā ministrs informēja, ka prasība ir iesniegta ES institūcijām un saimniecības tos varēs realizēt 3 gadu periodā.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda : „Šajā kritiskajā situācijā, ceram, ka piena pārstrādes uzņēmumi būs solidāri pret piena ražotājiem un ievēros norēķināšanās kārtību ar saimniecībām, lai saimniecības spētu arī tālāk norēķināties par uzņemtajām ikmēneša saistībām.”
„Kā zemniece, neesmu apmierināta ar panāktajiem rezultātiem sarunās. Kā Latvijas Piena ražotāju asociācijas pārstāvei, cerību atstāj ministra dotie solījumi par prasībām no ES Krīzes fonda un mūsu valdības. Piešķirtie 6 miljoni septembra un oktobra mēnesī būtiski neuzlabo kritiski iztrūkstošo naudas plūsmu saimniecībās, kas novedīs pie kritiskas situācija oktobra otrajā pusē.”: stāsta Z/S „Robežnieki” saimniece Ieva Alpa – Eizenberga.
LOSP piena grupas vadītāja, Z/S „Dimanti” vadītāja Sandra Stricka norāda: ” Piena nozares pārstāvji ir neizpratnē par Eiropas Savienības komisāra Andra Piebalga neizdarības rezultātu saistībā ar to, ka pārtikas palīdzības pakās, kas tiek piegādātas Āfrikas trūkumcietējiem tiek sūtīta citu lielo ES koncernu, kā Danone un Nestle produkcija. Kāpēc nespējam panākt, ka arī Latvijas piena produkti tiek ietverti šajās palīdzības pakās? Tāpat lauksaimnieki aicināja ministru, lai lielajiem uzņēmumiem subsīdijas tiktu izmaksātas tikai tādā gadījumā, ja uzņēmums nav izmaksājis dividendes. ”
Savu viedokli pauž arī Jānis Ločmelis, Z/S „Mazdzērvītes”: „Šī krīze nav radusies saimniecību nesaimnieciskas darbības rezultātā, bet gan politiskas lēmumu rezultātā. Ceram, ka ES rīkosies solidāri un saimniecībām tiks segti zaudējumi. ”
Savukārt Inga Ķiršakmene, Z/S „Laņģi” norāda: „Par savām kļūdām mēs katrs maksājam, bet šajā situācijā neviena no saimniecībām nav vainīga. Ceram, ka atbaidīgās institūcijas šo situāciju atrisinās, jo lauksaimniekiem nav jācieš politisku lēmumu rezultātā.”
Juris Bērziņš, Z/S „Kalna Tomēni” uzskata: „Sarunas vajadzētu turpināt ar piena pārstrādes uzņēmumiem, jo šajā situācijā izskatās, ka pārstrādes uzņēmumi vēlas uz situācijas rēķina iegūt labumu sev. Piena iepirkuma cena varētu nokrist par 1- 2 eiro centiem par piena litru, bet ne 10 eiro centiem. Esam neizpratnē par šādu krasu iepirkuma cenas kritumu, ja Polijā vidējā iepirkuma cena joprojām ir 37 eirocenti. Latvijā iepirkuma cena jau krīt no aprīļa mēneša un tagad jau sasniegusi 17- 30 eiro centus par litru.”
„Situācija ir jārisina savlaicīgi, lai nesagaidītu 1000 strādnieku atlaišanu un saimniecību bankrotus. Jo valsts līmenī jāsaprot, ko tas prasīs no valsts budžeta pabalstu veidā. Tagad vēl situācija saimniecībās nav sasniegusi maksimālo lejupslīdi, bet par septembra mēnesi vēl maksājumi sekos, līdz ar to reālo situāciju piena saimniecības vēl tikai izjutīs.”: paskaidro Jānis Grasbergs, Z/S „Zilūži”.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk
