LOSP aicina samazināt PVN pārtikai
Jau ilgstošās debatēs un darba grupās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir vērsusies pie valdības pārskatīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.
Ņemot vērā kritisko situāciju Eiropas Savienībā (ES) saistībā ar Krievijas noteikto embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, šis lēmums atstās negatīvas sekas uz jebkuru Latvijas uzņēmumu un ražotāju, kas līdz šim savu produkciju eksportēja uz Krieviju.
Šajā situācijā PVN likmes samazināšana ne tikai uzlabos vietējo iedzīvotāju pirktspēju un kopējo tautsaimniecības situāciju, bet arī palielinās mūsu uzņēmēju konkurētspēju vietējā tirgū uz importēto produktu fona, kas mūsu veikalu plauktos nonāk jau ar samazinātu PVN. Lielākajā daļā ES jau ir samazināts PVN pārtikai. Atsevišķās valstīs, dažādiem pārtikas produktiem tiek piemērotas atšķirīgas PVN likmes
“Tā kā esam vienotā ES tirgū, tad arī mūsu ražotājiem, pārstrādātājiem un patērētājiem būtu jābūt vienādiem nosacījumiem, lai spētu konkurēt ar citu ES dalībvalstu produktiem. Ar samazinātu PVN tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide un samazināti cenu kropļojumi, kuri veidojas ēnu un nelegālās ekonomikas ietekmē,” raksta LOSP.
Valsts nespēj kontrolēt izejvielu gala cenu, pieprasījumu un piedāvājumu, darbinieku algu apmēru, toties valsts var nākt pretī patērētājiem un ražotājiem samazinot nodokļu slogu, veicinot vietējās produkcijas patēriņu – konkrētajā situācijā samazinot PVN pārtikas produktiem.
Armands Krauze, LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros norāda: ”Lielākā daļa ES valstis nāk pretī saviem pārtikas ražotājiem un trūcīgākiem iedzīvotājiem samazinot PVN. Latvija līdz šim rīkojās tā it kā mūsu pārtikas ražotāji un iedzīvotāji būtu paši turīgākie Eiropā un nav samazinājusi PVN pārtikai. Krievijas krīze ir smags pārbaudījums mūsu ražotājiem, tādēļ ir nepieciešams ES un Latvijas valsts atbalsts. PVN samazināšana šajos apstākļos ir viens no veidiem kā valsts var atbalstīt savējos. Uzskatu, ka PVN likme ir jāsamazina, pieņemot 2015. gada budžetu.”
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk