Ceturtdaļā Latvijas – cūku mēra ierobežojumi
Ministru kabinets šodien lems par vēl plašākas ārkārtas situācijas teritorijas noteikšanu saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas kopā ar iepriekš noteikto ārkārtas teritoriju aizņems jau vienu ceturto daļu no Latvijas kopējās teritorijas. Šī bīstamā slimība skārusi desmit saimniecības Latgalē un vienu saimniecību Vidzemē.
Ministru kabinets šodien lems par vēl plašākas ārkārtas situācijas teritorijas noteikšanu saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas kopā ar iepriekš noteikto ārkārtas teritoriju aizņems jau vienu ceturto daļu no Latvijas kopējās teritorijas. Šī bīstamā slimība skārusi desmit saimniecības Latgalē un vienu saimniecību Vidzemē, raksta portāls NRA.lv
Āfrikas cūku mēris jau pirms dažiem gadiem uzliesmoja Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, bet šogad arī Lietuvā, Polijā, Krievijā un nu arī Latvijā. Gada sākumā, kad Āfrikas cūku mēri konstatēja Lietuvā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs prognozēja, ka šī infekcija izplatās aptuveni ar 350–400 kilometru ātrumu gadā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šo slimību neizdosies apturēt, nākamgad tā, iespējams, no Vidzemes un Latgales būs nonākusi jau līdz Kurzemei.
Profilakse – maz efektīva
Lai nepieļautu šīs slimības ienākšanu Latvijā, pērn tika spriests par žoga būvi gar Latvijas robežu, kas neļautu mežacūkām no Baltkrievijas migrēt uz Latviju. Eiropas Komisija (EK), kurai Latvija lūdza finansējumu, noraidīja šo ideju kā nereālu.
Arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietnieks Mārtiņš Līdums ideju par žoga būvi gar valsts robežu mežacūku migrācijas ierobežošanai uzskata par «utopisku ideju ar populistisku pieskaņu». Viņaprāt, būtu neiespējami nodrošināt, lai šāds žogs kalpotu ilgstoši. «Kas regulāri pārbaudīs, vai uz žoga nav uzkritis kāds koks un nogāzis žoga posmu?» jautā M. Līdums. Viņš uzskata, ka žoga vietā efektīvāks risinājums būtu režģa novietošana uz zemes, jo pārnadži pāri tādam neiet. Šādu barjeru nesabojātu, piemēram, krītošs koks. Taču problēmas sagādātu ūdenstilpes norobežošana. Tomēr Lietuva, kuru šī bīstamā infekcija skāra gada sākumā, nolēmusi par pusmiljonu eiro iežogot Āfrikas cūku mēra apdraudētos mežus valsts dienvidos.
Mežacūkas Latvijā dzīvo zaļi
Āfrikas cūku mēra ierobežošanā un ārkārtas situācijas prasību nodrošināšanā ir iesaistīts arī Valsts meža dienests, kas izsniedz medību apliecības, mēra mežacūku migrācijas tendences, apkopo informāciju par nomedītām mežacūkām utt. M. Līdums stāstīja, ka mežacūku skaita strauja palielināšanās bija vērojama pirms dažiem gadiem, pēdējos gados šī tendence vairs nebija tik izteikta. Gadā tiekot nomedītas aptuveni 37 000 mežacūku. M. Līdums pieļauj, ka šogad nomedīto mežacūku skaits varētu palielināties līdz 42 000. Tomēr pat šāds daudzums krietni atpaliek no limita – 60 000 mežacūku, ko gadā drīkst nomedīt. Lai ieinteresētu medniekus vairāk medīt mežacūkas, tiek spriests par kompensāciju izmaksu, līdzekļus gūstot no VAS Latvijas valsts meži.
Cilvēciskais faktors
M. Līdums skaidro, ka mežacūkas ir nometnieki, tas nozīmē, ka tās lielākoties mīt vienā teritorijā. Barības meklējumos tās, protams, pārvietojas, taču pa iestaigātām takām, dienā nostaigājot aptuveni 5–15 kilometru. Āfrikas cūku mēra vīruss var izplatīties no vienas cūkas uz otru tieša kontakta ceļā, kā arī netieši – ar barības, transporta līdzekļu, cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar Ornithodoros ģints ērču starpniecību. To, vai Āfrikas cūku mēra vīruss Vidzemē nokļuvis no Latgales un vai tas noticis, inficējoties vienai mežacūkai no otras, pagaidām nav zināms. Lai gan šis vīruss ir ļoti izturīgs, tiešos saules staros tas aiziet bojā pāris stundu laikā. Tāpēc, iespējams, Vidzemē cūku saslimšanā ar Āfrikas cūku mēri var nebūt arī vainojama barība, pieļauj M. Līdums. Iespējams arī cilvēciskais faktors. Turklāt Valsts policija regulāri ziņo par gadījumiem, kad no karantīna zonas tiek mēģināts izvest cūkgaļu, kas ir kategoriski aizliegts.
Vēl par tēmu:
Zemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālāk2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālāk