• Tweet

Izpelnoties nopēlumu no vairākuma koalīcijas biedru, SC neslēpj, ka apsver domu Satversmes grozīšanu apstrīdēt Satversmes tiesā, raksta NRA.lv.

Trešā un galīgā lasījuma diskusijās piedalījās tikai partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Viņš atgādināja partijas viedokli – Satversmes ievadā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts izveidota, pateicoties tieši latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas labad. Tādēļ SC uzskata, ka preambulas teksts ir pretrunā ar Satversmes 2. pantu, kurā ir teikts: «Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai», jo šajā pantā nav norādes uz Latvijas tautas etnisko izcelsmi, – runa ir par visu Latvijas pilsoņu kopumu neatkarīgi no tautības.

SC uzskata, ka Satversmes papildināšana ir solis pretim sabiedrības etniskās šķelšanās apzinātai padziļināšanai pirmsvēlēšanu periodā.

«Mēģinājums atteikties no jēdziena «Latvijas tauta» par labu jēdzienam «latviešu tauta», pirmkārt, faktiski nozīmē pašu valsts pamatu graušanu, otrkārt, ir pretrunā ar Satversmes tekstu un, treškārt, palielina starpetnisko spriedzi jau tā dramatiski sašķeltā sabiedrībā. Parlamenta vairākums likumdošanas līmenī ir gatavs sadalīt pilsoņus pareizajos un nepareizajos, īstajos un neīstajos,» partijas viedokli atklāj politiķis.

Tuvāko divu nedēļu laikā SC izlems, vai vērsties Satversmes tiesā, lai nepieļautu preambulas iekļaušanu pamatlikumā, vai mēģināt panākt referenduma organizēšanu, lai tauta lemj – vajadzīga tai šāda preambula vai ne.

SC viedoklis palika nepārprotamā mazākumā, jo vairākums koalīcijas deputātu ir pārliecināti, kā līdz ar preambulu Latvija vēlreiz apliecina, ka tā ir neatkarīga valsts, un nostiprina šo atziņu gan tautas, gan starptautiskās sabiedrības acīs.

Piemēram, neatkarīgais deputāts atzīst – pēdējā laika dažādie saspīlējumi un citi konflikti diemžēl pierāda, ka «sava valsts, brīvība, pat karogs un himna – tās nav pašsaprotamas lietas, tās ir tieši tādas, kādas mēs visi kopā tās veidojam ar savām domām, runām un darbiem. Tādēļ valsts pamatvērtību un valsts izveidošanas vēstures un idejiskā pamata ierakstīšana valsts pamatdokumentā ir tikai loģisks solis mūsu vērtību nostiprināšanā un būtisks aspekts to pastāvēšanā.»

Arī kvēlākā preambulas aizstāve, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ir pārliecināta, ka preambula organiski papildina pirms gandrīz simts gadiem pieņemto Satversmi un pielīdzina to citu valstu modernajiem valsts pamatlikumiem.

«Satversmē mūsdienās ir nepieciešams tāds ievads, kas atspoguļo Latvijas valsts jēgu un būtību, Latvijas valsts mērķus, kas ņem vērā to, kas kopš 1918. gada ir noticis ar mūsu valsti [..] Vārdu sakot, Satversmes preambulai ir jāatspoguļo Latvijas valsts pamati. Tieši tā ir šī projekta politiskā un juridiskā jēga,» uzsver politiķe.