• Tweet

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlas, lai kredītiestādes ziņotu par klientiem, kuri savā kontā regulāri iemaksā skaidru naudu. Baņķieri brīdina, ka, mēģinot apkarot ēnu ekonomiku šādā veidā, drīzāk panāks pretēju efektu – pelēkās naudas aprite palielināsies.

Ekonomika Latvijā atkal sāk pamazām slīdēt pelēkajā zonā – palielinās gan aplokšņu algu īpatsvars un peļņas slēpšana, gan kukuļdošanas apmēri. Saskaņā ar SSE Riga pētījumu, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā šobrīd sasniedz aptuveni 23% no IKP, pārsniedzot gan 2012. gada līmeni Latvijā, gan arī Lietuvas un Igaunijas rādītājus. Lai iegrožotu darījumus pelēkajā zonā, VID izstrādājis un iesniedzis Finanšu ministrijai grozījumu projektu Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka kredītiestādei būs jāziņo VID par tām fiziskām personām, kuras gada laikā vismaz astoņas reizes būs iemaksājušas savā kontā skaidru naudu un šo iemaksu kopsumma pārsniegs 6000 eiro vai arī kuru kredīta un procentu maksājumi gada laikā pārsniedz € 3840. VID uzskata, ka, īstenojot šo ideju, dienesta rīcībā būs pieejama kredītiestāžu informācija par fizisko personu skaidras naudas iemaksām savā kontā vai lieliem skaidras naudas darījumiem, raksta NRA.lv

«Un tas būs vēl viens informācijas avots, kas ļaus secināt par fiziskās personas saņemto ienākumu legalitāti; VID efektīvāk varēs plānot nodokļu kontroles pasākumus, un rezultātā tiks sekmēta noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā atklāšana un novēršana,» Neatkarīgajai uzsvēra VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita TeiceMamaja.

Neatkarīgās aptaujāto banku speciālisti ir pārliecināti, ka ēnu ekonomika Latvijā ir problēma un tāpēc jāveic pasākumi to izskaušanai, taču lielākā daļa kredītiestāžu šaubās, vai šī VID izvēlētā metode dos augļus.

«Bankas ir pirmās, kas aicina un stimulē iedzīvotājus uz bezskaidrās naudas un attālināto pakalpojumu izmantošanu, maksimāli mazinot skaidrās naudas apriti ekonomikā. Teorētiski arī VID sagatavotajiem ziņošanas priekšlikumiem ir tāds pats mērķis, bet – vai patiešām ir veikta priekšlikumu ietekmes analīze un šīs idejas sasniegs skaļi pieteikto mērķi? Mums diemžēl ir bažas, ka rezultāts varētu būt tieši pretējs – zinot par to, ka bankas par skaidrās naudas iemaksām ziņos VID, skaidrā nauda bankās vienkārši vairs netiks iemaksāta un palielināsies pelēkās skaidrās naudas aprite Latvijas ekonomikā. Tādējādi var tikt sasniegts tieši pretējs efekts nekā cerētais,» Neatkarīgajai bažas pauda Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace. Baņķieri arī šaubās, vai VID ir aptvēris, cik lielu informācijas daudzumu nāksies izanalizēt, ja bankas ziņos par katru savu klientu, kurš būs veicis skaidras naudas iemaksas biežāk vai vairāk nekā VID noteiktais līmenis, piemēram, 6000 eiro gadā. Arī E. TeiceMamaja atzina, ka VID rīcībā nav precīzas informācijas par šādu fizisko personu skaitu Latvijā. Pašlaik VID saņem informāciju no kredītiestādēm tikai par juridisko personu atvērtajiem norēķinu kontiem.

Savukārt kredītiestādēm papildus šai prasībai, saskaņā ar Latvijas normatīviem ir jāidentificē persona, ja klients veic vairāk nekā 15 tūkstošu eiro iemaksu skaidrā naudā vai arī klientu apkalpošanas speciālistam rodas aizdomas, ka klienta veiktais darījums ir neparasts. «Galvenais mērķis ir pārliecināties par naudas izcelsmi, informācijas patiesumu un mazināt iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Valsts līmenī par finanšu līdzekļu izcelsmes caurspīdīgumu gādā LR prokuratūras pakļautībā esošais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kuram tikai likuma noteiktajos gadījumos un kārtībā kredītiestādes sniedz informāciju,» Neatkarīgajai skaidroja SEB bankas korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone. Līdz ar to jau pašlaik valsts institūcijām ir pieejama daļa no informācijas, ko tiek plānots sniegt atkārtoti. Savukārt Swedbank Ārējās komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns un DNB bankas viceprezidents Ivars Kapitovičs Neatkarīgajai norādīja uz papildu izdevumiem bankām, ko prasīs šādas jaunas ziņošanas sistēmas izveide un uzturēšana. «Turklāt dažādu veidu prasības ir jāsamēro arī ar privāto datu konfidencionalitātes prasībām,» piebilda I. Svilāns.

***

VIEDOKĻI

Baiba Melnace, Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste:

– Bankas nav pret pelēkās naudas un ekonomikas mazināšanas ideju, bet gan pret nepārdomātām un sasteigtām metodēm bez ietekmes novērtējuma un efektīva dialoga ar nozari, kurai tiek plānots uzlikt papildu pienākumus.

Kristīne Martinsone, SEB bankas korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja:

– Potenciālās izmaiņas Kredītiestāžu likumā varētu uzskatīt par vienu no pirmajiem praktiskajiem soļiem, lai radinātu sabiedrību pie izpratnes par savu finanšu līdzekļu pārskatāmību. Cits jautājums ir par sabiedrības gatavību. Ja domājam par priekšlikumu izvērtējumu, tad joprojām ir vairāki atvērti jautājumi: cik efektīvi VID spēs apstrādāt iesniegto informāciju – vai tam paredzēti pietiekami resursi? Kāda būs tālākā praktiskā rīcība no valsts puses, ja tiek sasniegti noteiktie naudas apjomi? Jebkurām likumdošanas izmaiņām ir tik liela loma, cik tās ir efektīvas praksē. Protams, nevar izslēgt, ka jaunu prasību ieviešana var mudināt daļai cilvēku pārorientēties no bankas uz citām institūcijām, taču ilgtermiņā finanšu līdzekļu caurspīdības nodrošināšana un uzticības veidošana ir tas virziens, kurā Latvijas sabiedrībai, no valstiskā viedokļa, būtu jāvirzās.

Ivars Kapitovičs, DNB bankas viceprezidents:

– Mēs noteikti atbalstām ideju par to, ka jāmazina ēnu ekonomika. Latvijā tā ir nopietna problēma, kas ir jārisina. Cits jautājums, kādas metodes tam tiek izmantotas. Domājot par šo konkrēto priekšlikumu, gribētos saprast, kā VID šo informāciju izmantos, jo jau arī pašreiz kredītiestādes sniedz daudz informācijas dažādos veidos un dažādām institūcijām, un ne vienmēr ir pārliecība, ka visa iesniegtā informācija tiek arī apstrādāta un izmantota. Papildu prasības, protams, ir resursu jautājums, un tas nozīmē, ka palielināsies izmaksas, kas gulsies uz klientu pleciem. Turklāt, ja, ieviešot šo jauno prasību, cilvēki jutīsies nedroši, tas var radīt pretēju efektu, proti, samazināt bezskaidras naudas apgrozību un palielināt skaidras naudas apgrozību. Tāpēc, pirms pieņemt šādus likuma grozījumus, vajadzētu izvērtēt, vai tiešām šī ideja ir labākais risinājums ēnu ekonomikas apkarošanā.

Ivars Svilāns, Swedbank Ārējās komunikācijas vadītājs:

– Kopumā mēs noteikti atbalstām ieceres nelegālās ekonomikas samazināšanai. Mēs redzam, ka mūsu klienti cieš no tādu uzņēmumu negodīgas konkurences, kuri atrodas pelēkajā ekonomikā. Tomēr mēs esam par kompleksiem risinājumiem un ir stipri apšaubāms, ka šāda, atsevišķi piedāvāta, ideja varētu reāli dot efektu. Ja būtu viena brīnumnūjiņa, tā jau sen būtu atrasta un izmantota. Visticamāk, ne tik ātrs un pakāpenisks, bet ilgtermiņā efektīvāks process būtu skaidras naudas aprites samazināšana ekonomikā kopumā. Arī valsts sektoram pašam ir vēl daudz darāmā šajā jomā, lai samazinātu skaidro naudu savā apritē.

***

Sniegt informāciju VID par fiziskās personas darījumu, ja:

tas ir veikts skaidrā naudā, pārsniedzot 3000 €

vai gada laikā pārsniedzot 36 000 €

darījums par 20 000 € un vairāk (gada laikā vairāk nekā 36 000 €) veikts, izmantojot zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs reģistrētas kredītiestādes kontus

Sniegt informāciju par fiziskās personas:

skaidras naudas iemaksām savā kontā vai bankomātā, ja gada laikā iemaksas veiktas vismaz 8 reizes un kopsumma pārsniedz 6000 €

kredīta un procentu maksājumiem, kuru kopsumma gada laikā pārsniedz 3840 €