23/05/2014, Kategorija: Politika, Svarīgākais

viss_bus_labiDiletantiskas un nepārdomātas – tā sava aroda meistari vērtē partiju priekšvēlēšanu kampaņas. Tomēr arī tādas šīs reklāmas paveicot savu darbu – groza vēlētāju prātus to radītājiem tīkamā virzienā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā tiek uzskaitīti partiju tēriņi reklāmas kampaņai, Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās jau 25. janvārī. Perioda sākumā tikai daži politiskie spēki aktīvi sāka kampaņu, piemēram, Latvijas attīstībai. Lielākā daļa, piemēram, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība, pietaupīja spēkus, lai ar uzbrukumu visās frontēs savu vēlētāju iekarotu aģitācijas perioda pēdējās nedēļās. Neraugoties uz to, vismaz divas partijas desmit dienas pirms vēlēšanām bija jau tuvu ar likumu atvēlētā maciņa (317,2 tūkstoši eiro) dibenam, raksta NRA.lv.

Par spīti vērā ņemamajiem budžetiem, ceļmalās un ielās vērojamie kampaņu elementi liek kritiski vērtēt partiju iztērēto līdzekļu lietderības koeficientu, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše. «Mani ļoti pārsteidz vides reklāmas. Manuprāt, nevienai partijai nav pārdomātas stratēģijas šajā jomā,» saka I. Brikše.

Viņa norāda, ka vides reklāmas lielākajai daļai vēlēšanās startējošo partiju izvietotas neapdomīgi. Piemēram, uz Jūrmalas šosejas, kur ar savu ietekmi Eiropas Savienībā izrādās Vienotība, cilvēks nemaz nevarot izlasīt plakātu vēstījumu, jo reklāmai tas patraucas garām ar ātrumu vismaz 90 kilometru stundā. Turklāt vienā reklāmas stendā ielikti vairāki plakāti, kuri mainoties to izlasīšanu un vēstījuma uztveršanu sarežģī vēl vairāk. Savukārt Eiropas miljonus Latvijas kultūrai sološā veidojuma Latvijas attīstībai lokomotīves Andreja Žagara tēls Gustava Zemgala gatves un Brīvības ielas krustojumā rīdziniekus uzlūko tik bieži, ka liekas jau uzmācīgi un var panākt iecerētajam pretēju efektu.

Komunikācijas speciāliste priekšvēlēšanu kampaņas kopumā dēvē par «ļoti, ļoti» garlaicīgām, galvenā to problēma esot tāda, ka partijas nekoncentrējas uz Eiropas Savienību un tās parlamentu, bet gan gatavojas Saeimas vēlēšanām šajā rudenī.

«Neapšaubāmi! Šie politiskie tehnologi rīkojas diezgan diletantiski, jo ar savām reklāmām sabiedrībā formē noturīgu pretestību pret šo procesu,» ir pārliecināta sociālpsiholoģe Laila Girsova.

Viņa apšauba, vai pirms reklāmas kampaņu palaišanas tautā veikti monitoringa grupu vērtējumi, jo pašreizējās kampaņas esot pārāk uzmācīgas, patētiskas un saldas. «Gribas uzbērt piparus un apsmērēt ar sinepēm,» vērtējot reklāmu saturu, saka psiholoģe.

Arī reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, piebilstot, ka aizrauties ar politisko reklāmu vērtēšanu nevarot, jo netīk kritizēt kolēģus, turklāt arī pats «zināmā mērā» šajos procesos iesaistījies, nav pārāk augstās domās par partiju mēģinājumiem vēlētāju zvejošanā.

«Kopumā man šķiet, ka šī ir vairāk tāda fotošopa kampaņa, kur Žagars pēc di Kaprio izskatās, bet Grigule [Iveta, Zaļo un zemnieku savienība] – pēc Baibas Brokas [Nacionālā apvienība],» saka Ē. Stendzenieks.

Reklāmas saturu un formu pārāk nekritizē bukmeikeri. Kaut arī savos aprēķinos kā vienu no vienādojuma elementiem reklāmas tie neiekļauj, šaubu par reklāmu iedarbību viņiem nav. «Partiju reitingi pierāda, ka cilvēki uzķeras uz reklāmām, un to pierāda ZZS reitinga straujais kāpums pēc tam, kad sākās intensīva kampaņa,» saka totalizatora viensviens.lv vadītājs Arvīds Rasa.

708 skatījumi




Video

Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

18/05/2026

Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...

Lasīt tālāk
Video

VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē

08/04/2026

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...

Lasīt tālāk
Video

Būvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā

08/04/2026

Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...

Lasīt tālāk
Video

Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki

07/04/2026

Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...

Lasīt tālāk
Video

FM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde

07/04/2026

Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...

Lasīt tālāk
Video

Pavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule

07/04/2026

Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...

Lasīt tālāk
Video

Plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei

01/04/2026

Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...

Lasīt tālāk
Video

VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju

31/03/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....

Lasīt tālāk
Video

SPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta

30/03/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...

Lasīt tālāk
Video

No nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP

28/03/2026

Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...

Lasīt tālāk