Valsts prezidenta darbības mēraukla ir ilgtermiņa rīcība, lai Latvijā cilvēku dzīve uzlabotos
Andris Bērziņš ir Latvijas Valsts prezidents kopš 2011. gada. Andris Bērziņš ir aktīvi piedalījies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, kā Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā. Nepilnu triju prezidentūras gadu laikā viņš vienmēr ir atklāti apliecinājis savu pozīciju ikvienā Latvijai nozīmīgā jautājumā un, neslēpjoties aiz iestudētām frāzēm, ir paudis savu attieksmi pret tiem. Cilvēki to ir novērtējuši, par ko esam pārliecinājušies, saņemot neskaitāmas atsauksmes un tiekoties ar iedzīvotājiem dažādos Latvijas novados, informē Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidents Andris Bērziņš nekad nav baidījies un vairījies saukt lietas īstajos vārdos un vienmēr bijis gatavs runāt ar ikvienu līdzpilsoni kā līdzīgs ar līdzīgu. Viņš pazīst Latvijas cilvēkus un zina, ko viņi domā. Ikviena tikšanās un saruna atklāj viņa personas cilvēcīgo būtību: būt godīgam, atsaucīgam un atvērtam, necenšoties par katru cenu izpatikt ikvienam.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur cieņa pret cilvēku un viņa viedokli ir pamatnosacījums sabiedrības normālai funkcionēšanai tiktāl, cik tas nepārkāpj likumu un neaizskar citus cilvēkus. Arī šī atklātā vēstule ir zināmas sabiedrības daļas pārstāvju viedoklis, ar ko jārēķinās ikvienam, kas iesaistās politikā un ieņem valsts augstākos amatus.
No vēstules secināms, ka tās parakstītāji patiesībā nav iepazinušies ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto saistībā ar notikumiem Ukrainā kopš šī gada 1. marta. Valsts prezidents kopā ar valsts augstākajām amatpersonām šo notikumu sakarībā ir sniedzis vairākus paziņojumus, telefonsarunās ar augstākajām ASV, Polijas un Baltijas valstu amatpersonām ir izteikts nepārprotams un tiešs viedoklis par notiekošo kaimiņvalstīs. Pēc tikšanās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu Viļņā sekoja preses brīfings ar paziņojumiem medijiem, kā arī intervijas Latvijas žurnālistiem, kuri šī notikuma sakarā ieradās Lietuvas galvaspilsētā (Latvijas sabiedriskie mediji, LNT, Diena, Pirmais Baltijas kanāls).
Diemžēl atsevišķos medijos jau vairākas dienas tiek uzsvērts viedoklis par ielūgumu Krievijas prezidentam apmeklēt Latviju, ko it kā joprojām uztur Andris Bērziņš. Ir būtiski atgādināt, ka šo ielūgumu izteica toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2010. gadā. Andra Bērziņa prezidentūras laikā nav notikušas nekādas būtiskas aktivitātes šī ielūguma īstenošanai. Situācija Ukrainā un ar to saistītais Eiropas Savienības valstu, kā arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu viedoklis šādas vizītes iespējamību izslēdz pēc būtības. Eiropas Savienības Padomē ir pieņemti kopīgie secinājumi, ka tiek apturētas attiecības visaugstākajā līmenī starp Krieviju un Eiropas valstīm. Latvija pauž vienas no 28 ES dalībvalstīm kopīgu viedokli.
Andris Bērziņš savā rīcībā un komunikācijā vienmēr ir uzsvēris, ka viņa darbības mēraukla ir ilgtermiņa rīcība, lai Latvijā cilvēku dzīve uzlabotos, nevis ātra un lēta popularitāte īstermiņā. Saskaņā ar Saeimas sēdē doto svinīgo solījumu, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Andris Bērziņš arī turpmāk savā rīcībā to nemainīgi ievēros, par galvenajiem uzdevumiem izvirzot Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, sadarbības veicināšanu ES un NATO ietvaros, kā arī Latvijas ekonomiskās neatkarības stiprināšanu.
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk