Latviju gaida kārtējā jostas savilkšana?
Tik tikko parādoties gaismai tuneļa galā, iespējams, jau nākamgad Latviju atkal sagaida skarbi budžeta taupīšanas pasākumi. Šoreiz tie varētu būt saistīti ar Eiropas Savienības un Krievijas attiecību pasliktināšanos. Šādu drūmu scenāriju kā vienu no versijām izsaka finanšu ministrs Andris Vilks.
Mēneša laikā Finanšu ministrija (FM) aktualizēs makroekonomiskās prognozes, kas tostarp modelēs ekonomiskos satricinājumus, ja Eiropas Savienība (ES) iedarbinātu trešo sankciju vilni pret Krieviju, kas savukārt nozīmētu arī austrumu kaimiņvalsts vēršanos pret savienības dalībvalstīm. Lai gan visas augstākās amatpersonas uzskata, ka panikai nav pamata, tomēr finanšu ministrs A. Vilks jau tālredzīgi piemin arī ļaunāko no iespējām. Viņš uzskata, ka vissmagāk Krievijas nežēlastību Latvijā varētu izjust tranzīta bizness, ostas, loģistika, kas nozīmētu milzīgu bezdarba vilni šajās nozarēs, nomaksāto nodokļu kritumu un rezultātā – mazākus budžeta ieņēmumus. Šobrīd Saeima un valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada budžeta bāzes. Tiek lēsts, ka 2015. gada bāzes izdevumi pamatbudžetā būs 5,36 miljardi eiro, kas ir par 235 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Tāpat valdība ir apņēmusies strikti turēties pie 0,9% budžeta defecīta no iekšzemes kopprodukta.
Taču šajās prognozēs iespējamas būtiskas izmaiņas, ja Eiropa iesaistītos ekonomiskajā konfliktā ar Krieviju. Šādu scenāriju ministrs salīdzina ar aukstā kara apstākļiem, kad starp Krieviju un rietumu pasauli valdīja ļoti saspīlētas attiecības. Tāpat ministrs jau šobrīd brīdina: ja apstākļi to prasīs, nākamgad valdība būs gatava ieviest kārtējos budžeta taupīšanas pasākumus, lai paglābtu Latvijas ekonomiku no vēl smagākiem triecieniem. Kamēr pesimistiskākās prognozes par nākamo gadu tiek pieminētas ar lielu jautājuma zīmi, par šī gada perspektīvām jau ir zināms neiepriecinošs fakts. Proti, cerēt uz dāsniem budžeta grozījumiem un izdevumu palielināšanu gada vidū, nevarot.
Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar NRA.lv uzsver, ka konsolidācija un kārtējā taupīšana nebūtu labākais no scenārijiem. «Es nebūtu ļoti satraukts, ja budžeta deficīts šogad un nākamgad nedaudz pārsniegtu plānoto. Latvijas valsts finansiālā situācija ir kopumā laba, valsts parāda attiecība pret IKP ir mazāk nekā puse no attiecīgā ES valstu vidējā rādītāja: pie mums 35% pretstatā 80% cituviet,» pauž eksperts. Taču ekonomists uzskata, ka pat vissliktākā scenārija gadījumā sabiedrība paciestu arī šo jostu savilkšanu. «Es domāju, ka iedzīvotāju uztvere nebūtu lielākā problēma. Mēs ļoti saasināti uztveram valsts drošības apdraudējumus vai drīzāk apdraudējuma sajūtu, kā es to šajā brīdī raksturotu. Tā varētu solidarizēt sabiedrību. Taču, kā jau teicu, es nesagaidu, ka šo resursu nāksies izmantot, lai pamatotu budžeta konsolidāciju.»
***
Vai pēc vairākiem taupības gadiem Latvijas sabiedrība būs gatava jaunai budžeta konsolidācijai?
LĪGA MEŅĢELSONE, Darba devēju konfederācijas vadītāja:
– Bizness apzinās, ka Eiropas un Latvijas drošība ir visbūtiskākā. Ja valsts būs drošībā, tā būs pievilcīga arī investīcijām un biznesam. Taču budžeta konsolidācija ir vienkāršākais no risinājumiem. Apzinoties un pieņemot apstākļus, tomēr būtu nepieciešams, lai valdībai būtu vairāki rīcības scenāriji.
PĒTERIS KRĪGERS,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:
– Taupīšana nekad tā īsti nav beigusies. Lielie uzkrājumi Valsts kasē apliecina, ka tautsaimniecībai joprojām kaut kas tiek atņemts, lai ātrāk atdotu starptautisko parādu. Tā vietā, lai līdzīgi kā dienvidu valstis runātu par aizdevuma pārfinansēšanu, Latvijas valdība joprojām žņaudz savu biznesu un strādājošos, jo, dzerot kafiju Briselē, pa logu viss izskatās citādi.
JĀNIS REIRS, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs:
– Runāt par taupīšanu 2015. gadā būtu spekulācija vai zīlēšana. 1998. gada Krievijas ekonomiskā krīze Latvijas uzņēmējiem ir daudz ko mācījusi, tāpēc man ir pārliecība: ja būs šāda nepieciešamība, viņi tiks ar grūtībām galā arī šoreiz. Taču nekādas prognozes par budžeta konsolidāciju es neņemos izteikt.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālākVairāki cilvēki svētkos mēģinājuši izdarīt pašnāvību
Ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu piecas gadumijas svētku brīvdienas aizvadītas Rīgas Austrumu slimnīcā. Neatliekamās medicīnas centrā sniegta palīdzība 1105 pacientiem. Tāpat ievesti vairāki...
Lasīt tālākŠonedēļ saglabāsies noturīgs sals
Jaunais gads iesākās ar ziemīgi aukstu laiku, kā arī noturīgas sniega segas izveidošanos. Nākamajā nedēļā saglabāsies sals, nedēļas pirmajā pusē vietām termometra stabiņš noslīdēs...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālāk