Ārvalstīs strādājošajiem nebūs jāatmaksā ienākumu nodokļa starpība
Saeima šodien galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, mainot nodokļa uzlikšanas kārtību personām, kas gūst algota darba ienākumus ārvalstīs.
Saskaņā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūs jāmaksā par algota darba ienākumiem, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija. Šāda kārtība stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra un attieksies uz ienākumiem, kas gūti 2011.gadā.
„Šādi mēs atbalstīsim ārzemēs strādājošos mūsu valsts iedzīvotājus, un viņiem vairs nebūs pienākuma segt starpību starp iedzīvotāju ienākuma likmēm mītnes zemē un Latvijā,” akcentē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Grozījumi likumā arī paredz daļēju nodokļa amnestiju. Noteikts, ka par darba ienākumiem ārvalstīs, ja tie gūti laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam, jāmaksā piecu procentu iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Personas, kas nodokli nav maksājušas, līdz šī gada beigām varēs iesniegt precizētu deklarāciju.
Attiecībā uz personām, kas par iepriekšējo triju gadu laikā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem nodokli nomaksājušas pēc 25 procentu likmes, noteikts, ka, iesniedzot precizētu deklarāciju, ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli.
Jaunais regulējums neattieksies uz attiecīgā gada ienākumiem, par ko veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa revīzija, kā arī uz ārvalstīs gūtiem jūrnieku algota darba ienākumiem, uz ko attiecas speciāls nodokļu režīms.
Likumā veiktas arī citas izmaiņas, tostarp noteikts, ka atvieglojumus par apgādībā esošu personu varēs piemērot par brāli un māsu līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr viņi turpina mācības vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku.
Savukārt, lai samazinātu nereģistrēto saimniecisko darbību, noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējam Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas vēl pirms savas darbības uzsākšanas, norādot darbības jomu. Šī norma neattieksies uz personām, kas līdz grozījumu stāšanās spēkā laikam uzsākušas savu saimniecisko darbību, bet nav reģistrējušās. Līdzšinējā kārtība noteica, ka, uzsākot saimniecisko darbību, nodokļu administrācijā jāreģistrējas mēneša laikā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk