13/03/2014, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas, Svarīgākais

swedbankSwedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss Rīgā pērn 4.ceturksnī turpināja uzlaboties un bija augstākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū jau otro ceturksni pēc kārtas. Rīga pārņēmusi līderpozīciju no Tallinas, kur MPI pērn pasliktinājās. Tallinas mājokļu tirgus kļūst arvien «karstāks» – mājokļu cenas 4.ceturksnī pieauga par 18% gada laikā, divkārt pārspējot straujo algu kāpumu. Turpretī Rīgā pērn vidējā neto alga auga straujāk par mājokļu cenām, tādējādi uzlabojot mājokļu pieejamību, portālu «Apollo» informēja Ivars Svilāns, «Swedbank» ārējās komunikācijas vadītājs.

Pērn 4.ceturksnī mājokļa cenu kāpums Rīgā bija lēnākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū

Pērn 4.ceturksnī MPI Rīgā uzlabojās līdz 160 no 158 3.ceturksnī. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka «standarta» mājsaimniecības ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Ceturkšņa laikā MPI uzlabojās, jo Rīgā vidējā neto alga pieauga par 2.2% (par 6.4% gada laikā), savukārt mājokļa cenas sadārdzinājās par 1.4% (3.7% gada laikā). Savukārt, procentu likmes saglabājās daudz maz stabilas ap 3.4% atzīmi, neskatoties uz EURIBOR kāpumu.  

«Turpmāko attīstību Latvijas mājokļu tirgū ietekmēs vairāki faktori. Pirmkārt, noteicošs faktors būs iespējamās izmaiņas likumdošanā, tas attiecas gan uz «nolikto atslēgu principu», gan termiņuzturēšanās atļaujām. Otrs faktors ir Ukrainas-Krievijas konflikts un tā ietekme uz Latvijas eksportu, darba tirgu un mājsaimniecību noskaņojumu. Tas varētu atsaukties lēnākā algu kāpumā, kas savukārt mazinātu mājsaimniecību spēju un vēlmi iegādāties mājokli, līdz ar to vājinot mājokļu cenu kāpumu un kopējo tirgus aktivitāti,» saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.

Tallinā MPI 4.ceturksnī nedaudz samazinājās līdz 154, pret 3.ceturksni dzīvokļa cenas sadārdzinājās par 4.9%, vidējā alga kāpa par 4.8%, līdz ar to MPI pasliktinājās vien nedaudz. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 4.ceturksnī dzīvokļu cenu kāpums sasniedza 18.5%, bet vidējā neto alga pieauga par 8.2%. Igaunijas darba tirgus uzkaršana ir viens no iemesliem tik spējam algu un mājokļu cenu kāpumam. Tomēr tā kā  ražīgums nav turējis līdzi tik straujam algu kāpumam, nākotnē, visticamāk, algu un līdz ar to mājokļa cenu izaugsme sabremzēsies.  

Viļņā MPI joprojām bija zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. 4.ceturksnī MPI nedaudz pasliktinājās līdz 130, galvenokārt dēļ strauja dzīvokļu cenu kāpuma – salīdzinot ar 3.ceturksni dzīvokļu cenas sadārdzinājās par 4.5% un to nespēja atsvērt 1.6% algu kāpums un neliela procentu likmju samazināšanās. 4.ceturksnī dzīvokļa cenas pieauga par 4.7% salīdzinot ar gadu iepriekš, bet algu kāpums bija 3.6%, lēnākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.  

Pirmās iemaksas sakrāšana Rīgā prasa aptuveni divus gadus, ja tam novirza trešdaļu no ienākumiem

4.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par gandrīz nedēļu un sasniedza 24.9 mēnešus. Tallinā tas palika nemainīgs un bija 25.4 mēneši, bet Viļņā palielinājās par mēnesi – līdz 34.4 mēnešiem.

Rīgā «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 4.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 169 eiro mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 262 un 207 eiro.

355 skatījumi




Video

Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju

25/05/2026

Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...

Lasīt tālāk
Video

Informāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju

25/05/2026

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos

21/05/2026

2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu pieejamība šogad saruks

21/05/2026

Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Muzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu

20/05/2026

Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro

20/05/2026

Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...

Lasīt tālāk
Video

Gados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā

19/05/2026

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

18/05/2026

Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...

Lasīt tālāk
Video

Dzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju

18/05/2026

Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...

Lasīt tālāk
Video

Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums

09/04/2026

2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...

Lasīt tālāk