Aizceļojošo skolēnu skaits strauji aug
Arvien palielinās nevienā Latvijas izglītības iestādē nereģistrēto skolas vecuma bērnu skaits: dati liecina, ka 90% no viņiem ir kopā ar vecākiem izceļojuši no valsts un tikai par nelielu daļu nav nekādas informācijas.
Ja 2012. gadā 12 618 šeit dzimušo bērnu nemācījās nevienā no Latvijas skolām, tad 2013. gadā – jau 14 173. «Lielāko daļu šīs statistikas veido uz ārzemēm izbraukušie. 2012. gadā tādu bija 9700, pērn – 12 000. Vēl šajos skaitļos ir bērni invalīdi, taču sadarbībā ar pašvaldībām izdevies šo jautājumu veiksmīgi pavirzīt uz priekšu: 2010. gadā ārpus reģistriem bija palikuši 200 bērni invalīdi, 2013. gadā – tikai 12,» Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa uzsvēra, ka beidzamā gada laikā ir ļoti samazinājies to skaits, par kuriem nav nekādas informācijas. Kopumā – 2012. gadā bija 2600 nezināmo, bet 2013. tie bija apmēram 400. Arī divās lielākajās vietvarās – Rīgā un Daugavpilī – esot notikušas šādas pozitīvas izmaiņas, bet 21 pašvaldībā esot tikai pa vienam bērnam, par kuru nekas nav zināms. Iemesli, kāpēc skolēns pazūd, tika minēti šādi: bezvēsts prombūtne, adoptēts, anulēta deklarētā dzīvesvieta. Ir arī tādi, kas neejot skolā, jo, piemēram, meitenei ir piedzimis bērns, bet puisis – strādā. Tomēr ir vēl arī tā sauktie hroniskie kavētāji, kuru skaitu IKVD šobrīd vēl apzinot, raksta NRA.lv.
Deputāti bija pārsteigti par šādu pozitīvu pavērsienu: pirms dažiem gadiem nezināmo skaits bijis krietni lielāks – ne tikai simtos, bet tūkstošos. I. Juhņēviča to skaidroja kā atbildīgo dienestu un vietvaru veiksmīgas sadarbības rezultātu: «Pašvaldības saprot, ka katrs bērns valstij ir svarīgs, tāpēc centīgi tiek skaidrots, kas ar viņiem notiek.» Izskanēja gan šaubas, vai domju darbinieki uz aizbraukušo rēķina nenoraksta arī pārējos skolu neapmeklētājus.
I. Juhņēviča uzsvēra, ka raizes darot arī tas, ka atgriezušos skaits ir niecīgs – labi, ja viņu esot viens procents. Šonedēļ, kad IKVD darbinieki apmeklējuši Daugavpili, to esot apliecinājuši arī šīs pilsētas skolu direktori. «Lai arī cik neliels daudzums tas būtu, ir svarīgi, ko mēs šiem bērniem piedāvājam, un lai nebūtu tā, ka bērns atgriežas no Francijas, kur mācījies 3. klasē, bet šeit viņu atsēdina atpakaļ pirmajā. Līdz ar to negrib iet uz skolu, jo nav kopā ar saviem vienaudžiem, un vecāki pat apsver domu braukt atpakaļ uz Franciju, jo te viņu atvasei nav atbilstošas izglītības iespējas,» teica dienesta vadītāja, piebilstot, ka šobrīd IKVD veicot pētījumu, kā skolas strādā ar tiem bērniem, kas atgriezušies no ārzemēm. Tas ļaus saprast problēmas, kādas jārisina skolām un pašvaldībām, un arī piedāvāt risinājumus.
Deputāti vēlējās arī uzzināt, vai ir informācija, kur un kā mācās izceļojušie bērni. IKVD vadītāja atzina, ka šādas ziņas nav iespējams iegūt, jo vēstniecībām nav pieejami šādi dati. Komisija nolēma rosināt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā kā vienu no ES prioritātēm noteikt kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu bērniem, kuri visu laiku nedzīvo vienā mītnes zemē. Iespējams, ka šīs problēmas veiksmīgākai risināšanai vajadzēs veidot ES mobilitātes fondu.
Vēl par tēmu:
Rīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālākIZM: vienota 40 stundu slodze nepalielina pedagogu darba apjomu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien, 3.jūlijā ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ieviest vienotu, skaidrāku un caurskatāmāku...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākKā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?
Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākŠonedēļ karstums pakāpeniski atkāpsies, nedēļas otrajā pusē biežāk līs
Aizvadītajās dienās karstuma viļņa ietekmē daudzviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +27…+30° atzīmei, bet vietām gaiss iesila līdz +33°. Nedēļai turpinoties, karstums pakāpeniski...
Lasīt tālāk83% augstskolu pasniedzēju saskata kritiskās domāšanas riskus mākslīgā intelekta laikmetā, atklāj starptautiska aptauja
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku augstākajā izglītībā, taču vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus akadēmiskajam godīgumam un studentu kritiskajai domāšanai. To atklāj...
Lasīt tālākZaudējot ienākumus, seši no desmit iedzīvotājiem obligātos maksājumus spētu segt līdz trim mēnešiem
Pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju kopējais ikmēneša obligāto maksājumu apjoms nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt...
Lasīt tālāk