Drošībniekiem trūkst Policijas akadēmijas
Pagājuši četri gadi, kopš likvidēta Latvijas Policijas akadēmija (LPA). Tolaik šāds solis tika pamatots ar finanšu nepietiekamību. Bet šobrīd daudzi tiesībsargājošo un izglītības institūciju pārstāvji atzīst, ka lēmums nebija pareizs, jo vairs netiek sagatavoti augstas raudzes operatīvie darbinieki un to trūkums nozarē arvien vairāk jūtams.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi jaunu virzienu: valsts koledžu tīkla optimizāciju. Kā viens no tās īstenošanas veidiem – pievienošana augstskolām. Gadījumā ar LPA situācija bija ačgārna – no tās izveidoja koledžu, kur gatavo ierindas policistus, bet augstākā līmeņa programmas jāapgūst citās augstskolās. Tābrīža iekšlietu ministre Linda Mūrniece šādu lēmumu pamatoja šādi: krīzes apstākļos jāatsakās no liekiem tēriņiem, «kuri nenes būtisku atdevi un nav tieši saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanu valstī», tāpēc labāk mācību iestādei paredzētos 2,5 miljonus latu novirzīt iekšlietu struktūras darbinieku algām. Kā arguments tika minēts arī tas, ka tikai neliela daļa LPA beidzēju paliekot strādāt iekšlietu sistēmā, bet vairākas programmas, kas skolo tos pašu juristus, ir tikai lieka dublēšanās (tās gan bija maksas studijas).
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra ir pārliecināts, ka tamdēļ nevajadzēja likvidēt akadēmiju, un iesaka šādu risinājumu: trīs esošās koledžas saglabāt (Valsts robežsardzes, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības un Policijas koledžu), bet izveidot arī Drošības akadēmiju, kur gatavotu augstākā līmeņa iekšlietu struktūras speciālistus. «Tas būtu kļūdaini, ja valsts nolemtu, ka augstākās izglītības sistēmā nekas nav maināms, un strādātu tikai optimizācijas virzienā,» spriež J. Vētra, piebilstot, ka oficiāla risinājuma šajā lietā gan neesot.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers jau presē paudis, ka LPA likvidēšana bijusi liela kļūda un ir jādomā par izmeklēšanas iestāžu, prokuroru, tiesnešu tālākas izglītošanas iestādes izveidi. Viņam pievienojas arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kurš savulaik bija arī pasniedzējs LPA. Viņš uzskata, ka koledža nevar iedot to pašu izglītību, jo prasības ir krietni zemākas nekā akadēmijā. «Nu negatavo citās augstskolās kvalificētus iekšlietu sistēmas darbiniekus. Kriminālistikas apguvei vajadzīgas specializētas laboratorijas un mācību bāze. Koledžai tik laba bāze, kāda tika izveidota LPA, nav vajadzīga,» teic A. Endziņš. Ja tika uzskatīts, ka publiskās studijas ir liekas, tad tās arī varēja likvidēt, bet ne specifiskās programmas, kuru beigušajiem vajadzēja noteikt ilgāku obligāto laiku, kas pēc tam jānostrādā dienestā. Viņaprāt, «reanimēt akadēmiju būtu labi, lai gan tas prasītu lielus līdzekļus». Tāpat vajadzētu visas jau minētās koledžas «salikt zem viena jumta», jo tad būtu vieglāk veidot mācību bāzi un arī nodrošināt ar pasniedzējiem, raksta NRA.lv.
Bijušais LPA rektors Vitolds Zahars norāda, ka neviena valsts nav atļāvusies likvidēt šāda veida augstskolu, kur «bija deviņas pilnvērtīgas programmas». Šogad janvāra beigās Krievijā pat durvis vērusi Izmeklēšanas akadēmija, kas liecinot, ka tur domā par augsta līmeņa operatīvo darbinieku sagatavošanu. Šobrīd koledža esot pieprasīta, un tomēr šāds modelis esot tikai «izeja no bezizejas».
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, vaicāts par LPA atjaunošanu, ir visai izvairīgs: «Es būšu gandarīts, ja tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem būs pieejama kvalitatīva izglītība. Priekšlikuma izvērtēšana par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgu apmācību iespēju uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes ir iekļauta Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā, un ministrija šo izvērtējumu arī veiks. Lemjot par speciālas augstskolas izveidošanu, jāvērtē arī, vai būs pietiekami daudz pretendentu, kurus izglītot, un mācībspēku, kas strādās augstskolā. Jāizvērtē arī šādas augstskolas ekonomiskā efektivitāte. Viens no risinājumiem varētu būt tādas augstskolas izveidošana, kurā apmācītu ne tikai jaunos likumsargus, bet arī aizsardzības nozares darbiniekus.
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākLaiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs
Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālāk