Būs elektrības rēķinu atlaide, ne pabalsts
Trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas rēķinos tiks ietverta atlaide, lai kompensētu elektrības cenu kāpumu, par šādu risinājumu pirmdienas pēcpusdienā vienojās valdību veidojošo partiju koalīcija.
«Te nav diskusijas par naudu, līdzekļu ir pietiekami, bet jautājums, kā to izdarīt ar mazāku administratīvo slogu, atzina valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Šodien valdībai jāpieņem galīgais lēmums.
Valdība varēja izvēlēties starp vairākiem variantiem – līdz šim publiski tika apspriesti trīs: atbalsts trūcīgajiem dzīvokļu pabalsta ietvaros (jāadministrē Labklājības ministrijai un pašvaldībām, kam tās nepiekrita), atlaides pie elektrības rēķiniem vai vienkārši jaunu – elektrības pabalstu. Labklājības ministrs Uldis Augulis apliecināja, ka koalīcijas padome vienojusies paredzēt atlaidi rēķinā. «Mēs vairs nerunājam par pabalstu,» teica U. Augulis. «Pašvaldība sniegs informāciju elektrības piegādātājam, piegādātājs atbilstoši šai informācijai uzreiz rēķinos iekļaus atlaidi, bet valsts norēķināsies ar piegādātāju atbilstoši valdības piešķirtajam budžetam.»
Šodien valdībā LM iesniegs lēmumprojektu, kur būs paredzētas šīs iniciatīvas. Premjerministre sacīja, ka jāmeklē labākais tehniskais risinājums, taču politiski tur vairs neesot daudz ko lemt. Visi esot vienisprātis, ka nauda šī jautājuma risināšanai jāpiešķir. «Ja pašvaldības ir pret to, ka caur dzīvokļa pabalstu risina šos jautājumus, tad tādu ceļu iet nevaram,» teica ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš gan neizklausījās apmierināts ar šādu koalīcijas lēmumu un bilda, ka aktuāls ir jautājums, vai visi elektrības piegādātāji būs ar mieru pildīt sociālās palīdzības funkcijas. «Tāpēc šis varētu būt pagaidu risinājums, bet pusgada laikā mēs meklēsim citu risinājumu, tas varētu būt līdzīgs, kādu pašlaik vēl īsteno Latvenergo ar starta tarifu. Šādu tarifu varētu piemērot trūcīgām un maznodrošinātām personām, un to veiktu Sadales tīkli, saņemot informāciju no Labklājības ministrijas un pašvaldībām,» stāstīja Vjačeslavs Dombrovskis. L. Straujuma to nosauca par Aizsargātā lietotāja koncepciju.
Atlaide trūcīgajiem un maznodrošinātajiem būtu pieci eiro pie patērētiem 100 kilovatiem, iespējams, jo vairāk patērēts, jo lielāka būtu atlaide, taču pagaidām elektrības lietotājiem to skaidri pateikt neviens nevar. Tāpat arī to, cik tad valstī ir maznodrošinātu personu vai ģimeņu un kuras ģimenes par tādām var apstiprināt. Ja trūcīgu personas statusu nosaka atbilstoši valdības noteikumiem, tad maznodrošinātais – katrā pašvaldībā ir savs.
Pēc LM datiem, janvārī Latvijā bija 83 273 personas, kuras saņēmušas trūcīgā statusu, bet par maznodrošinātām LM informāciju nevāc, to NRA.lv apliecināja ministrijā. Pēc ministra
U. Auguļa teiktā, atlaide elektrībai varētu skart ap 200 000 cilvēku. «Mēs rēķināmies ar to, ka līdz ar jaunu atbalsta veidu, maznodrošināto skaits varētu pieaugt, jo ne visi ir lūguši šādu statusu piešķirt,» teica U. Augulis.
Trūcīgas personas statusu iegūst personas, kuras atbilst konkrētiem nosacījumiem, viens no tiem – personai pēdējo triju mēnešu laikā kopējie ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro mēnesī. Savukārt maznodrošinātas personas ienākumu līmeņus nosaka pašvaldības, un ienākumu līmeņi var pārsniegt trūcīgā ienākuma līmeni, piemēram, Rīgā ienākuma slieksnis ir minimālā mēnešalga uz vienu ģimenes locekli mēnesī.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk