Aizejošajai valdībai airBaltic par smagu
Vakar valdībai vajadzēja piecas stundas darba aiz slēgtām durvīm, lai nonāktu pie pašsaprotamas atziņas, ka airBaltic likteņa lemšana nav aizejošās valdības, bet topošās valdošās koalīcijas jautājums.
Valdības sēde beidzās tāpat kā vismaz piecas iepriekšējās reizes, kas bija veltītas aviosabiedrībai airBaltic: valsts glābšot uzņēmumu no bankrota, bet tikai tad, kad uzņēmums atklāšot, cik lielos un kādos parādos tas īstenībā iedzīvojies. Šādu informāciju no valstij formāli piederoša uzņēmuma Valda Dombrovska (Vienotība) valdība nespēj saņemt jau mēnešus trīs. Uzņēmumu attiecībā pret valdību pārstāv tā privātais līdzīpašnieks un vienlaikus pārvaldnieks Bertolds Fliks, kas visu šo laiku nemaz nav rādījies Latvijā. Ne valdībai tieši pakļautā policija, ne dažādās neatkarības pakāpēs novietotais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālpro-kuratūra nav uzklausījušas satiksmes ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) aicinājumus vai nu novest it kā sākto izmeklēšanu par airBaltic naudas izsaimniekošanu līdz lēmumam par B. Flika atstādināšanu no amata vismaz uz izmeklēšanas laiku, vai varbūt atgādāt B. Fliku uz Latviju un «uzlikt roku dzelžus», ko patiešām nevar paveikt Satiksmes ministrija.
Aizejošās valdības nespēja izlemt par airBaltic izriet no koalīcijas partneru – Vienotības un ZZS – attiecībām. Priekšvēlēšanu cīņā abas puses apmainījās ar mājieniem, ka otra puse esot atradusi pircēju, kam pārdot airBaltic ar valstij neizdevīgiem noteikumiem. Runa varētu būt par cenu, kuras nosišanā derēja baumas, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. Tajā pašā laikā valdība solīja, ka bankrotu nepieļaušot. Radās vai tika demonstrētas domstarpības arī starp Vienotības premjeru un viņa finanšu ministru Andri Vilku, kas runāja par stingrākiem noteikumiem airBaltic parādu atmaksai, nekā formulēja premjers. Lai valdība atgūtu rīcībspēju attiecībā uz airBaltic, vispirms ir jānoslēdz vienošanās starp nākamo valdību veidojošajām partijām un neoficiālajiem grupējumiem šajās partijās.
Uzņēmuma tālākai pastāvēšanai nepieciešamā parādu atmaksāšana tiek saukta par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu. Nepieciešamo summu apmērs līdz šim ir variējis robežās no pāris desmitiem līdz pāris simtiem miljonu latu. Valsts naudas došana tiek saistīta ar nosacījumu, ka valstij un B. Flikam šī summa būs jāsedz vienādās daļās. Ir kļuvis skaidrs, ka B. Flikam nekādas naudas nav un nav bijis arī tad, kad viņš atpirka pusi airBaltic pamatkapitāla no skandināvu aviokompānijas SAS. Ja nauda vispār tika maksāta, tad B. Fliks šo naudu bija aizņēmies vai arī naudas vietā tika izmantota savstarpēja parādu dzēšana. Arī tādā gadījumā atbildība par šiem parādiem gulstas uz B. Fliku, tāpēc varētu būt arī tā, ka viņš slēpjas ne tikai no Latvijas valsts, bet arī no citiem parādu piedzinējiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālāk