Latvijā salīdzinājumā ar Eiropu pārtikai tērē divas reizes vairāk
Latvijā pārtikas iegāde mājsaimniecībām veido piekto daļu no visiem izdevumiem. Citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājiem par maizes, piena vai gaļas cenām jāraizējas mazāk, jo tajās pārtikas iegādei tiek tērēti vidēji 13 procenti no kopējiem maksājumiem.
Savukārt mājokļa uzturēšana vienai ģimenei Latvijā prasa aptuveni tāpat lielu izdevumu daļu kā vidēji ES.
Arī kaimiņvalstīs pārtikas iegādei tērētā izdevumu daļa ir lielāka nekā vidēji ES. Lietuvā pat augstāka nekā Latvijā, liecina SEB bankas mājsaimniecību apskats. Galvenās izdevumu kategorijas – pārtikas iegāde un komunālie maksājumi – prasa aptuveni 40 līdz 45 procentus no mājsaimniecības maksājumiem.
«Salīdzinot ar 2007. gadu, mājokļa uzturēšanai un pārtikai novirzāmā izdevumu daļa visās trīs Baltijas valstīs ir pieaugusi un mājsaimniecības izjūt arvien lielāku izdevumu spiedienu tieši šajās pozīcijās,» sacīja SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Mesimas.
Lietuvā vairāk optimisma
Pētot iedzīvotāju tēriņu paradumus, SEB bankas eksperti secināja, ka Lietuvas mājsaimniecības šobrīd ir visoptimistiskāk noskaņotas, jo tās atļaujas tērēt vairāk nekā iepriekš un nevairās arī no salīdzinoši lieliem pirkumiem. Savukārt ģimenes Latvijā gaidāmās eiro ieviešanas dēļ visai piesardzīgi raugās nākotnē.
«Patlaban strādājošo pirktspēja visās trijās Baltijas valstīs joprojām ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā. Igaunijā strādājošo vidējie reālie ienākumi ir par 3% mazāki nekā 2008. gadā, tādējādi Igaunijā pirktspēja drīzumā varētu pārsniegt pirmskrīzes laikā sasniegto maksimumu. Savukārt Latvijā un Lietuvā reālā alga no 2008. gadā sasniegtā augstākā līmeņa atpaliek par attiecīgi 8% un 13%,» skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Saskaņā ar SEB bankas pētījumu nākamgad Baltijas valstīs strādājošo pirktspēja uzlabosies, jo nākamgad algu kāpums tiek prognozēts straujāks nekā inflācija.
Latvijā bruto algu kāpums nākamgad tiek prognozēts 5,5%, Lietuvā – 4,5%, bet Igaunijā – 5–6% apmērā, taču inflācija šajās valstīs tiek lēsta attiecīgi 2,8%, 2,8% un 2,7% apmērā.
Latvijā eiro gaida ar bažām
Igaunijas mājsaimniecības par pārtiku, komunāliem maksājumiem un citiem izdevumiem jau trīs gadus norēķinās eiro. Taču 2010. gada rudenī, kad līdz kronas nomaiņai ar eiro bija palikuši vien daži mēneši, Igaunijas iedzīvotāji, tāpat kā tagad Latvijā dzīvojošie, ar bažām gaidīja valūtas nomaiņu un raizējās par iespējamo cenu kāpumu. SEB bankas eksperti, pētot Igaunijas, Maltas, Kipras, Slovēnijas un Slovākijas valstu pieredzi, secināja, ka eiro ieviešanas tiešā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām tiešām bijusi niecīga – tā inflāciju palielinājusi vien par vidēji 0,2 līdz 0,3 procentpunktiem. Taču, pēc E. Rudzīša teiktā, pakalpojumu sfērā, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, skaistumkopšanas, sadzīves pakalpojumu, remontpakalpojumu, un citās jomās līdz ar eiro ieviešanu tomēr bijis nepamatots cenu kāpums.
«Viens no iemesliem, kas ļāva pakalpojumu nozarei paaugstināt cenas uz eiro ieviešanas rēķina, bija konkurences trūkums šajās jomās. Arī uzraudzība šajos sektoros bieži vien bija vājāka nekā, piemēram, mazumtirdzniecībā, kurā cenu izmaiņas, tāpat kā Latvijā, tika monitorētas pirms un pēc eiro ieviešanas. Turklāt pakalpojumu sfēra ir lokāla un orientēta uz konkrētu vietējo tirgu. Tas nozīmē, ka, pat tādā gadījumā, ja frizieris, ķīmiskā tīrītava vai remontdarbnīca paaugstina savu pakalpojumu cenu, iedzīvotāji nedosies uz citu pilsētu vai valsti, lai pirktu pakalpojumu. Mazumtirdzniecībā, jo īpaši mūsdienās, kad ir iespējams preces pasūtīt no citām valstīm, tirgotāji nevar atļauties būtiski palielināt cenas, jo pircējs ātri atradīs alternatīvu. Tāpēc mazumtirdzniecībā patēriņu cenu kāpums eiro ieviešanas dēļ daudzviet bija pat zemāks nekā vidēji valstī,» citu eirozonas valstu pieredzi skaidroja E. Rudzītis.
Lētāka apkure
Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošo informāciju šogad Rīgā un Viļņā apkures tarifs ir aptuveni par 10 procentiem lētāks nekā pērn šajā pašā laikā. Igaunijā siltuma tarifs, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav mainījies. Savukārt lētāko apkuri starp Baltijas valstu galvaspilsētām šobrīd bauda Rīgas iedzīvotāji, kur maksa par megavatstundu ir 72 eiro (ieskaitot PVN), savukārt Tallinā un Viļņā – no 78 līdz 79 eiro (ieskaitot PVN).
«Apkures rēķins, protams, ir atkarīgs no āra temperatūras. Ja šī būs barga ziema, kā prognozējuši atsevišķi laika pareģotāji, tad iedzīvotāji nekādu būtisku ietaupījumu no siltuma tarifu samazinājuma nejutīs,» bilda E. Rudzītis.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Ceļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākPTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu
Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...
Lasīt tālākJūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...
Lasīt tālākRail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija
Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecības apjomi maijā augstākie pēdējo četru gadu laikā
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā pieauga par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, pieaugumam gada griezumā turpinoties trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālāk