• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
24/10/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas, Svarīgākais

grozsLatvijā pārtikas iegāde mājsaimniecībām veido piekto daļu no visiem izdevumiem. Citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājiem par maizes, piena vai gaļas cenām jāraizējas mazāk, jo tajās pārtikas iegādei tiek tērēti vidēji 13 procenti no kopējiem maksājumiem.

Savukārt mājokļa uzturēšana vienai ģimenei Latvijā prasa aptuveni tāpat lielu izdevumu daļu kā vidēji ES.

Arī kaimiņvalstīs pārtikas iegādei tērētā izdevumu daļa ir lielāka nekā vidēji ES. Lietuvā pat augstāka nekā Latvijā, liecina SEB bankas mājsaimniecību apskats. Galvenās izdevumu kategorijas – pārtikas iegāde un komunālie maksājumi – prasa aptuveni 40 līdz 45 procentus no mājsaimniecības maksājumiem.

«Salīdzinot ar 2007. gadu, mājokļa uzturēšanai un pārtikai novirzāmā izdevumu daļa visās trīs Baltijas valstīs ir pieaugusi un mājsaimniecības izjūt arvien lielāku izdevumu spiedienu tieši šajās pozīcijās,» sacīja SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Mesimas.

Lietuvā vairāk optimisma

Pētot iedzīvotāju tēriņu paradumus, SEB bankas eksperti secināja, ka Lietuvas mājsaimniecības šobrīd ir visoptimistiskāk noskaņotas, jo tās atļaujas tērēt vairāk nekā iepriekš un nevairās arī no salīdzinoši lieliem pirkumiem. Savukārt ģimenes Latvijā gaidāmās eiro ieviešanas dēļ visai piesardzīgi raugās nākotnē.

«Patlaban strādājošo pirktspēja visās trijās Baltijas valstīs joprojām ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā. Igaunijā strādājošo vidējie reālie ienākumi ir par 3% mazāki nekā 2008. gadā, tādējādi Igaunijā pirktspēja drīzumā varētu pārsniegt pirmskrīzes laikā sasniegto maksimumu. Savukārt Latvijā un Lietuvā reālā alga no 2008. gadā sasniegtā augstākā līmeņa atpaliek par attiecīgi 8% un 13%,» skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Saskaņā ar SEB bankas pētījumu nākamgad Baltijas valstīs strādājošo pirktspēja uzlabosies, jo nākamgad algu kāpums tiek prognozēts straujāks nekā inflācija.

Latvijā bruto algu kāpums nākamgad tiek prognozēts 5,5%, Lietuvā – 4,5%, bet Igaunijā – 5–6% apmērā, taču inflācija šajās valstīs tiek lēsta attiecīgi 2,8%, 2,8% un 2,7% apmērā.

Latvijā eiro gaida ar bažām

Igaunijas mājsaimniecības par pārtiku, komunāliem maksājumiem un citiem izdevumiem jau trīs gadus norēķinās eiro. Taču 2010. gada rudenī, kad līdz kronas nomaiņai ar eiro bija palikuši vien daži mēneši, Igaunijas iedzīvotāji, tāpat kā tagad Latvijā dzīvojošie, ar bažām gaidīja valūtas nomaiņu un raizējās par iespējamo cenu kāpumu. SEB bankas eksperti, pētot Igaunijas, Maltas, Kipras, Slovēnijas un Slovākijas valstu pieredzi, secināja, ka eiro ieviešanas tiešā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām tiešām bijusi niecīga – tā inflāciju palielinājusi vien par vidēji 0,2 līdz 0,3 procentpunktiem. Taču, pēc E. Rudzīša teiktā, pakalpojumu sfērā, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, skaistumkopšanas, sadzīves pakalpojumu, remontpakalpojumu, un citās jomās līdz ar eiro ieviešanu tomēr bijis nepamatots cenu kāpums.

«Viens no iemesliem, kas ļāva pakalpojumu nozarei paaugstināt cenas uz eiro ieviešanas rēķina, bija konkurences trūkums šajās jomās. Arī uzraudzība šajos sektoros bieži vien bija vājāka nekā, piemēram, mazumtirdzniecībā, kurā cenu izmaiņas, tāpat kā Latvijā, tika monitorētas pirms un pēc eiro ieviešanas. Turklāt pakalpojumu sfēra ir lokāla un orientēta uz konkrētu vietējo tirgu. Tas nozīmē, ka, pat tādā gadījumā, ja frizieris, ķīmiskā tīrītava vai remontdarbnīca paaugstina savu pakalpojumu cenu, iedzīvotāji nedosies uz citu pilsētu vai valsti, lai pirktu pakalpojumu. Mazumtirdzniecībā, jo īpaši mūsdienās, kad ir iespējams preces pasūtīt no citām valstīm, tirgotāji nevar atļauties būtiski palielināt cenas, jo pircējs ātri atradīs alternatīvu. Tāpēc mazumtirdzniecībā patēriņu cenu kāpums eiro ieviešanas dēļ daudzviet bija pat zemāks nekā vidēji valstī,» citu eirozonas valstu pieredzi skaidroja E. Rudzītis.

Lētāka apkure

Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošo informāciju šogad Rīgā un Viļņā apkures tarifs ir aptuveni par 10 procentiem lētāks nekā pērn šajā pašā laikā. Igaunijā siltuma tarifs, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav mainījies. Savukārt lētāko apkuri starp Baltijas valstu galvaspilsētām šobrīd bauda Rīgas iedzīvotāji, kur maksa par megavatstundu ir 72 eiro (ieskaitot PVN), savukārt Tallinā un Viļņā – no 78 līdz 79 eiro (ieskaitot PVN).

«Apkures rēķins, protams, ir atkarīgs no āra temperatūras. Ja šī būs barga ziema, kā prognozējuši atsevišķi laika pareģotāji, tad iedzīvotāji nekādu būtisku ietaupījumu no siltuma tarifu samazinājuma nejutīs,» bilda E. Rudzītis.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

299 skatījumi




Video

Nedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks

13/04/2026

Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...

Lasīt tālāk
Video

Trīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā

13/04/2026

Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...

Lasīt tālāk
Video

Nacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus

13/04/2026

Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...

Lasīt tālāk
Video

Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums

09/04/2026

2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...

Lasīt tālāk
Video

“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums

09/04/2026

2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...

Lasīt tālāk
Video

VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē

08/04/2026

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...

Lasīt tālāk
Video

Būvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā

08/04/2026

Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...

Lasīt tālāk
Video

Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki

07/04/2026

Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...

Lasīt tālāk
Video

Luminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei

07/04/2026

[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...

Lasīt tālāk
Video

FM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde

07/04/2026

Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...

Lasīt tālāk