Atļauts ziedojums salstošiem rīdziniekiem
Finanšu ministrs Andris Vilks vakar atļāva pašvaldības uzņēmumam Rīgas siltums (RS) ziedot 840 000 latu trūcīgajiem, kuriem pēc Rīgas domes noteikumiem ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu un kuru mājokļu apkurei tiek izmantota RS piegādātā siltumenerģija.
Galvenais posms RS norēķinos pašam ar sevi būs Rīgas domes Labklājības departaments, bet piedalīsies arī Latvijas Pašvaldību savienība (sabiedriskā labuma organizācijas statusa dēļ tā būs oficiālais ziedojuma saņēmējs) un pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP, piestādīs rēķinus par patērēto siltumu). «Ziedojums tiks integrēts dzīvokļu pabalstu kopējā summā,» paskaidroja departamenta direktore Inese Švekle. Tas nozīmē, ka nebūs vajadzīgi nekādi jauni palīdzības sniegšanas kanāli. Palīdzība pienāksies tiem, kuriem apkures sezonas sākumā būs trūcīgās personas statuss. Patlaban ar šādu statusu ir 44 000 rīdzinieku. Viņu sastāvam mainoties, dzīvokļu pabalstus šā gada laikā jau izmantojuši 48 200 cilvēku. Šogad pabalstiem kopā pašvaldība iztērējusi 15,9 miljonus latu, no kuriem 7,7 miljoni bijuši dzīvokļu pabalsti. Lai turpinātu to izmaksu kaut tikai šogad, ar RS ziedojumu nepietiks. Departaments prasīs papildu naudu no Rīgas budžeta.
Atļauju ziedot A. Vilks pavadīja ar komentāru, ka ziedojums tomēr nav parādu problēmas risināšana pēc būtības. Jābūt tā, ka Rīgas dome saņem dividendes no RS peļņas un tad šo naudu var izmantot pēc saviem ieskatiem – tajā skaitā sniegt pabalstus trūcīgākajiem pilsētniekiem. Ziedojumu sistēma ir slikta ar to, ka sevišķi uzskatāmi parāda, kā nemaksātāju rēķini tiek segti uz atlikušo maksātāju rēķina.
Dzīvokļu rēķinu maksātājiem jāzina, ka viņi turpina segt arī Vladimira Bogdanova uzturēšanos pašvaldībai piederošā četristabu dzīvoklī, par ko viņš nemaksā kopš 1994. gada. Pašvaldība nav spējusi izpildīt kopš 2004. gada 22. septembra spēkā esošu Augstākās tiesas spriedumu par viņa izlikšanu. «Es nevaru riskēt ar savu darbinieku veselību,» skaidro E. Straupe. Neatkarīgā ir pārliecinājusies, ka V. Bogdanovs spēj plānotās izlikšanas dienā piepildīt savu dzīvokli ar agresīviem cilvēkiem, kuri izliek no dzīvokļa tiesu izpildītāju ar pāris policistiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Vasarā īpašuma uzlabošanā iegulda teju katrs Latvijas iedzīvotājs; visvairāk – vīrieši
Vasara nav tikai atpūtas un ceļojumu sezona – tā ir arī aktīvākais īpašumu labiekārtošanas laiks. Bankas Citadele veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 70 % aptaujāto vasarā veic...
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaidīs māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu kolekcijas monētu
Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Džemma”, veltītu izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei – vienai no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā...
Lasīt tālākPlāno mājokļa iegādi? Kā sagatavoties sarunai ar banku
Jauna mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē. Plānojot jauna mājokļa iegādi, pirmais būtiskais solis ir saprast pieejamās finanses, lai zinātu,...
Lasīt tālākPieaug iedzīvotāju tēriņi – vasarā būtisks kāpums patēriņa un izklaides izdevumos
Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas....
Lasīt tālākPieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju...
Lasīt tālākEksperts: Kā pārliecināties, ka tavs sapņu mājoklis tiešām ir cenas vērts?
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi, viens no būtiskiem faktoriem mājokļa izvēlē ir tā cena, taču kā pārliecināties, vai tā ir atbilstoša īpašuma vērtībai? Lai nepārmaksātu par...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākKur dzīvos mūsu vecāki? Senioru mājokļu krīze un iespējamie risinājumi
Latvijā jau katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 64 gadiem, un šī sabiedrības daļa ik gadu turpina pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.1 Tomēr jautājums, kur un kā...
Lasīt tālākKā pareizi rīkoties finanšu krāpšanas gadījumā, un kur meklēt palīdzību?
Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet, vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju sazinātos...
Lasīt tālāk