Nākamgad gaidāms būtisks komunālo tarifu kāpums
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vēlas saņemt papildu finansējumu nākamajam gadam, lai kompensētu elektrības, apkures un citu komunālo maksājumu sadārdzinājumu.
Gaidāmo komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu, ko ar šo lūgumu ir atzinis valsts pārvaldes aparāts, tādā pašā mērā izjutīs arī uzņēmumi, kuri savukārt pieaugošās izmaksas ietvers preču un pakalpojumu cenā. Pretēji tam amatpersonas turpina apgalvot, ka nākamgad nav gaidāms būtisks cenu kāpums.
Finanšu ministrija (FM), apkopojot visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegto informāciju par elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksu kāpumu nākamajam gadam, secināja, ka valsts aparātam nākamgad būs nepieciešami papildus 3 032 662 lati, kas ir par 8% vairāk, nekā iepriekš bija plānots atvēlēt šim mērķim. Arī 2015. un 2016. gadā, pēc FM aplēsēm, papildus būs vajadzīga šāda summa. Turklāt FM vidējā aprēķinā neiekļāva to ministriju pieprasījumus, kuru starpība starp gada plānu un ministrijas aprēķināto sadārdzinājumu pārsniedza 30%, jo «šādu starpību nevar uzskatīt par objektīvu sadārdzinājumu, bet gan par nepamatotu papildu līdzekļu pieprasījumu».
Aprēķinā nav iekļautas arī Satiksmes ministrijai nepieciešamās papildu izmaksas, jo tā informēja, ka «aprēķināt komunālo maksājumu sadārdzinājumu nav iespējams, jo nav zināmas elektroenerģijas tarifu izmaiņas saistībā ar grozījumiem».
Analizējot pārējo ministriju iesniegto informāciju, FM secināja, ka nākamgad izdevumi par elektrību pieaugs vidēji par 12%, par apkuri – par 13%, ēku, būvju un telpu uzturēšana – par četriem procentiem.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Elita RubesaVoravko Neatkarīgajai apstiprināja, ka energoresursu cenu izmaiņas pasaulē ietekmē arī energoresursu cenas galapatērētājiem Latvijā. Piemēram, jūnija mēnesī veiktais cenu monitorings rādīja, ka, reaģējot uz degvielas cenu kāpumu pasaules biržās, kas bija 3,8–5,2% robežās par tonnu, bija vērojams arī degvielas cenu pieaugums Latvijā no 0,5% līdz 2% par litru. «Īpaši ražojošajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem energoresursu izmaksas veido nozīmīgu izmaksu pozīciju, kas ietekmē arī to konkurētspēju. Tomēr jāņem arī vērā, ka uzņēmumu kopējās izmaksas veido dažādi faktori un, paaugstinoties vienai izmaksu pozīcijai, cita var samazināties. Apzinoties būtisko elektroenerģijas cenu ietekmi uz uzņēmējiem un arī mājsaimniecībām, Ekonomikas ministrija ir aktualizējusi šos jautājumus kā prioritārus arī Ministru kabineta līmenī, virzot izmaiņas, kas ierobežotu elektroenerģijas cenu pieaugumu,» uzsvēra E. RubesaVoravko. EM panākusi jaunu kvotu izsniegšanas apturēšanu, atbalsta samazināšanu lielajām koģenerācijas stacijām, pastiprinātu prasību un kontroles piemērošanu elektrostacijām.
Neatkarīgās aptaujātie uzņēmumi par gaidāmo elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu ir sašutuši, jo uzņēmumiem un privātpersonām atšķirībā no valsts iestādēm neviens nekompensēs iespējamo sadārdzinājumu. Uzņēmumi neslēpj – agri vai vēlu izmaksu kāpums atspoguļosies preču vai pakalpojumu cenā.
«Mūsu ražošanas struktūrā visbūtiskākā ražošanas izmaksas veidojošā komponente ir lopbarības graudu cena. Tomēr, pieaugot ražošanas izmaksām – piemēram, elektroenerģijas un gāzes cenai –, palielinās arī produkta pašizmaksa. Šo sadārdzinājumu var kompensēt, vienīgi palielinot produkta pārdošanas cenu,» Neatkarīgajai uzsvēra a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.
***
Elektrības un komunālo maksājumu sadārdzinājums ministrijām
2014. gadam, latos (% pret 2014. gada plānu)
Izdevumi par apkuri 1 056 558 13%
Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju 45 535 2%
Izdevumi par elektroenerģiju 1 264 393 12%
Izdevumi par pārējiem 100 923 7%
komunālajiem pakalpojumiem
Ēku, būvju un telpu uzturēšana 471 117 4%
Pārējie remontdarbu un iestāžu 290 1%
uzturēšanas pakalpojumi
Ēku, telpu īre un noma 16 968 2%
Avots: FM
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Eirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālāk