Vēlēšanās nepiedalās, jo trūkst motivācijas
Piektā daļa jeb 18% vēlētāju, kuri nepiedalījās šā gada pašvaldību vēlēšanās, atzīst, ka šādu lēmumu pieņēmuši, jo neredz jēgu dalībai vēlēšanās.
Vēl 12% aptaujāto norāda, ka vēlēšanās nepiedalījās, jo neuzticas nevienam un nekam. To atklāj pētījumu centra „SKDS” pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma jūnijā veiktā vēlētāju aptauja. Savukārt neatrašanās dzīvesvietā vēlēšanu laikā bijis tikai trešais izplatītākais iemesls, kādēļ vēlētāji nav piedalījušies pašvaldību vēlēšanās. Šis iegansts minēts 10% vēlētāju atbilžu.
Vienlaikus izplatītākais iemesls, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, joprojām ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamato trešā daļa jeb 37% aptaujāto, kuri vēlēšanās piedalījās. Citi populārākie iemesli dalībai pašvaldību vēlēšanās bijuši vēlme atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu (20%), vēlme ietekmēt pašvaldības nākotni (12%) un cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām (10%).
Vēlētāju aptauja arī atklāj, ka biežāk nekā citi šā gada pašvaldību vēlēšanās nav piedalījušies jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, vīrieši, vēlētāji ar pamatizglītību, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī vēlētāji pilsētās, izņemot Rīgu.
Savukārt starp vēlētājiem, kuri piedalījās pašvaldību vēlēšanās, aktīvākie balsotāji atrodami vecuma grupā virs 55 gadiem. Tāpat pašvaldību vēlēšanās aktīvāk piedalījušies vēlētāji ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, vēlētāji ar vidējiem vai augstiem ienākumiem un vēlētāji Rīgā.
Tādējādi šī pētījuma dati liecina, ka noteicošie iemesli dalībai vēlēšanās Latvijā joprojām ir motivācija un interese, nevis noteikti vēlēšanu nosacījumi, piemēram, vēlētāju sarakstu lietošana iecirkņos.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 1.jūnijā, un tajās piedalījās 45,99% balsstiesīgo pilsoņu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk